“Pēterburgas ermoņikām tāds diezgan sulīgs skanējums, tāds spēcīgs,” atklāj mūzikas skolotāja un folkloras kopu vadītāja Marija Andina, kas piektdien bija starp tiem vairākiem interesentiem, kas apmeklēja Pēterburgas ermoņiku meistarklases Rēzeknes augstskolā.
“Ikdienā es spēlēju uz akordeona, bet mana mamma ļoti perfekti spēlēja uz ermoņikām, tāpēc es atnācu, lai pamācītos. Visādi sanāk, bet ļoti patīkami. Pārsvarā pirmos trīs akordus, es domāju, var iemācīties, bet tad jau pēc dzirdes to var, galvenais dabūt tādu mūzikas instrumentu, šo ermoņiku ir ļoti grūti dabūt,” stāsta Andina, piebilstot, ka jaunās prasmes pielietos skolā.
Pēterburgas ermoņika bija tikai viens no senajiem instrumentiem kas piektdien un sestdien mūzikas skolotājiem, folkloras kopu vadītājiem un citiem interesentiem tika piedāvāts apgūšanai īpašās meistarklasēs, kas pirmo reizi notika Rēzeknes augstskolas rīkotās konferences “Māksla un mūzika kultūras diskursā” ietvaros.
“Ir pīcys folklorys muzikas instrumentu darbneicys kuruos muocuos bubynu, cimbuoles, mandolinu, garmošku Petrogradku spieļot, un kūpā kapellā spieļuot, un tys ir ļūti svareigi, juo itī instrumenti ir biuteibā kuodreiz kapelluos Latgalī ir bejušs pošī golvanī instrumenti,” stāsta muzikantu meistardarbnīcu organizētāja un Tautas muzikantu biedrības vadītāja Iveta Dukaļska.
“Bubynu, kas šubreid ir taids kai mūdes instruments, juo ļuoti daudzas folklorys kūpas izmontoj. Bubyns tīm, kas taidu akademiskū muziku ir muocejušīs, ir tamburins , bet atšķireiba ir tai ka tū tamburinu spielej ar kūceņukū, Latgalī i Baltkrīvejī muzikanti sauc – ar kalatušku,” stāstīja Dukaļska.
„Bet dīmžāļ itys instruments nav īguojs gluži muzikantu grupu un kapellu sastuovā, vēl jū izmontoj rati, un tys nūzeimoj, ka taidas darbneicys vajag vairuok, lai cilvāki saprastu, ka itys instruments ļūti labi der arī ar citym instruemntim kūpā,” norādīja Dukaļska.
Tā kā ritms ir viens no svarīgākajiem mūzikā, tas ir arī viens no vecākajiem instrumentiem, par bubynu jeb mazajām bundziņām stāsta šī instrumenta meistarklases vadītāja no Lietuvas etnomuzikoloģe Rima Garsoniene.
Pati Garsoniene šo instruementa spēli ir iemācijusies savulaik no vecmeistariem un atzīst, ka šis instruments ir tautā iemīļots, jo tas ir improvizācijas instruments ar izteikti senām tradīcijām.
Un šajā meistarklasē interesentiem, kuru ir prāvs pulciņš, Garsoniene māca šī instrumenta spēles pamatus un improvizācijas iespējas.
“Itys ir taids dižen breineigs instruments ar eistyn latgalisku vuordu i jū sauc par bubynu, i šudin kaiby nav pirmuo reize, kod mēs ar jū kūpā esam koč kur atgubojuši, bet kai saceit atkuortuošona zinuošonu muote i vysod pi taidim provesionaļim kuo ir Rima ir prīca atīt i atguodinuot sev i tam draugam par tū, kai tod ir juosazaspieļuoj” par mazo bundziņu meistarklasi savu prieku neslēpj Edīte, kas jauniegūtās zināšanas izmantuošot jau pavisam drīz uzstājoties pasākumos kopā ar folkloras kopu Ceidari.
“Man prīks ir par tū ka šudiņ ir darbneicuos daudz muzykas školuotuoju i tys nūzeimoj, ka jīm ir taids nūteikti funktieris, ka arī muzykas školuos varātu taiseit kapellas,” muzikantu meistardarbnīcu organizatore Iveta Dukaļska neslēpj savu gandarījumu un nākotnes cerības par tādu seno mūzikas instrumentu kā bubyna, cimbuoles, mandolinu, ermoniķu atdzimšanu un to iekļaušanu kapellu sastāvā un folkloras kopu repertuārā.
