Tradicionālās mūzikas izglītības programmu šobrīd izvēlējušies četri Rēzeknes Mūzikas vidusskolas audzēkņi. Četru gadu laikā praktiski tiks apgūta astoņu tautas mūzikas instrumentu spēle, tostarp etnogrāfiskās kokles, cimbalas, stabules un citu instrumentu skandēšana. Jaunieši lepojas, ka viņi ir pirmie Latvijā, kas jau mūzikas vidusskolā apgūst tradicionālās mūzikas pamatus.
Pirmajā kursā skolēni apgūst latviešu tautas mūzikas pamatus, bet nākotnē plānots apgūt arī citu pasaules tautu, vispirms jau Baltijas valstu, muzikālās tradīcijas. Tomēr visa pamatā ir sava novada muzikālo tradīciju dziļāka apzināšana.
„Ir cilvēki, kas to dara no bērna kājas – folkloras ansambļus dažādus, folkloras kopas, bet arī šie jaunieši ir tādi, kas gribētu ko tālāk apgūt, jo mēs jau ne tikai apgūstam Latvijas tradīciju, mēs apgūstam arī tālāk,” stāsta pasniedzēja, etnomuzikoloģe Kristīne Ādmine. „Mēs audzēkņus cenšamies piedabūt, vilināt, lai viņi paši meklē. Ir tādi uzdevumi, kur pasakām – atrodi no sava reģiona, ciema, kur tu esi nācis. Ir jāatrod tautasdziesma vai melodija, kas ir tajā vietā."
„Lielākai daļai šķiet, ka mēs jau visu zinām šajā jomā. Zinām tautasdziesmas, tas ir labi, padziedam kādreiz kompānijā – brīnišķīgi, burvīgi. Bet īstenībā, tas vēsturiskais pamats - kad ir cēlušās tautas dziesmas, no kurienes nākušas, kāda ir vēsturiskā bāze, ko varam darīt ar šo mūziku, kā varam papildināt, bagātināt, aranžēt, padarīt pievilcīgu mūsdienu klausītājiem? Tas ir tas pats, kas latviešiem rupjmaize, tradicionālā mūzika ir tas, ar ko mēs esam savdabīgi, atšķiramies no citām tautām,” skaidro Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas direktore Sandra Mežore.
Ik svētdienu praktiskās un teorētiskās nodarbības pasniedz profesionāli pedagogi, kas mēro tālo ceļu no Rīgas uz Rēzekni. Mūzikas vidusskolas direktore cer, ka jaunā programma piesaistīs audzēkņus arī no citiem Latvijas reģioniem.
