Restaurators Alvis Melbārdis ar putekļusūcēju un otiņu attīra ērģeļu smalkās konstrukcijas no putekļiem. Senā instrumenta restaurācija prasa īpašu rūpību un precizitāti. Ērģeļu konstrukcijas, kas aizslēpušās aiz simtiem stabuļu un dekoratīvās daļas, ir milzīgs koka labirints vairākos stāvos. Uz „Hauptwerk” daļu jākāpj pa šaurām un stāvām koka trepēm.
„Mūsu mērķis bija strādāt ar šīm divām vējlādēm, kas šeit atrodas. Bijām tās nomontējuši nost – tās ir lielas un smagas. Aizvedām uz darbnīcu Rīgā, restaurējām un tagad atvedām atpakaļ. Tās vēl nav pilnībā pievienotas.” - Koks ir galvenais materiāls, no kā būvētas ērģeles, atklāj Alvis Melbārdis. Lielākās problēmas bijušas nevis ar koka, bet gan ar ādas daļām:
„Ja mēs skatāmies iekšā, tad te var redzēt pulpetes, kas ir sena tradīcija. To funkcija ir blīvi noslēgt šo savienojumu. Nāk mehānika, skals, ko ērģelnieks nospiež un tad tas staigā. ”
Alvis Melbārdis uzskata, ka darāmā ērģelēs vēl ir ļoti daudz. Viņaprāt, svarīgi stratēģiski pareizi plānot gan ērģeļu, gan paša dievnama rekonstrukciju, lai risinātu klimata problēmas, kas ietekmē instrumentu. To sarunas laikā akcentē ar Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda pārstāve Kristīne Liepa:
„Tagad nebūtu racionāli pilnā apjomā restaurēt stabules. Mēs to nevaram darīt, kad turpina birst apmetums. Visi darbi jādara secīgi. Esam gatavi ķerties klāt fasādes rekonstrukcijas. Gaidām jaunā Eiropas Savienības plānošanas perioda iespējas. Pēc tam jau sekos interjera un instrumenta tālāka restaurācija.”
Līdz šim dievnamā paveikti apjomi rekonstrukcijas un glābšanas darbi. „Hauptwerk” rekonstrukcija noslēgsies jūlijā. Pulpešu atjaunošanai vairāk nekā 12 tūkstoši eiro piešķirti no valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Arī restaurācijas laikā instrumenta pārējās daļas var izmantot, tāpēc dievnamā regulāri notiek koncerti.
