"Situācija tiešām neparasta... Ja mēs zinātu, ka konkrētā datumā pēc divām, trim vai kaut vai četrām nedēļām visi kopīgi iziesim ielās, lai dotos ierastajās gaitās, dzīvotu diezgan mierīgi – atvaļinātos un ļoti priecātos par to. Bet, tā kā mēs neviens to nezinām, ir sarežģītāk saprast, kā dzīvot.
Uz nelielo avantūru mani iedrošināja sieva – izmantot šo laiku, lai gatavotu nelielas programmiņas, un, ja vien iespējams, dzīvajā sniegumā tās straumētu tīmeklī. To arī esmu iecerējis pirmoreiz darīt svētdien," stāsta Reinis Zariņš.
To, kas skanēs tiešraides koncertā, uzzināsim tikai tā laikā. "Jā, man šķiet, ka tas būs tā mīļāk, jo īpaši šajā laikā, kad turamies pie mājas un vienkārši šādā veidā varam satikties. Nav tik šausmīgi svarīgi, tieši kādus skaņdarbus tajā spēlēju un kāpēc. Lai gan, protams, to jau esmu izdomājis, labprātāk to vēl paturu 'zem deķa'. (..)
Ja labi iznāks un nebūs tehnisku problēmu, šāda lieta varētu notikt arī pēc nedēļas un pēc tam vēl pēc nedēļas, pa svētdienu vakariem, katrā tikšanas reizē apciemojot citu valsti. Valsti nevis politiskajā, bet kultūras ziņā.
Jo katrai kultūrai jau ir sava raksturīga izpausme un komponisti – ja blakus noliek vienas kultūras komponistus, kas dzīvojuši dažādos laikmetos, sanāk interesanti. Katrs no viņiem izklausās citādāks, bet kopā tā muzikālā bilde iznāk interesanta un izglītojoša mums visiem," prāto pianists un pabrīdina, ka šajos mājas koncertos lietos pavisam vienkāršu, sev pieejamu tehniku. "Bilde gan nebūs LMT Straumes kvalitātē, tas būs vizuāli vienkāršāk, bet skaņas ziņā gan, ceru, izklausīsies tīri labi."
Nav noslēpums, ka pārdzīvojumi, raizes un grūti laiki cilvēkus bieži satuvina. Vai mēs kā sabiedrība esam spējīga ilgtspējīgām, labām pārmaiņām, kad būsim cēlušies no vīrusa izraisītajām raizēm?
"Tas ir labs, svarīgs jautājums – domāju, kopumā šāda situācija cilvēcei nāk par labu, kaut arī pa ceļam ir ļoti daudz upuru... Bet tas ir citādāk nekā karā, jo šī nav politiska situācija – vīruss mums visiem ir kopīgs neredzamais ienaidnieks. Lai ar to cīnītos, mums vienam par otru jārūpējas – arī pāri robežām. Ceru, ka šī situācija daudziem no mums palīdz kontaktēties vienam ar otru dziļākā, patiesākā veidā – piemēram, biežāk piezvanām viens otram, jo
tagad pēkšņi šķiet, ka fiksajai, īsajai čatošanai vatsapā un feisbukā, kas mūs pilnībā apmierināja, pietrūkst nozīmīguma, seguma un ka vajadzīgs cilvēciskāks, dziļāks kontakts.
Ceru, ka šī situācija palīdzēs mums atcerēties, ka tāda lieta ir un ka ir vērts to kultivēt."
