“Tā ir viena milzīga čemodānveidīga kaste, kur šis instruments ir iekšā. Nu, ko, jātaisa vaļā!” – muzeja speciālists Dzintars Gilba atver kastes vāku, un kļūst redzams, ka milzu instruments glabājas izjauktā veidā, sadalīts trijās daļās. Dzintars Gilba uzreiz arī veic salikšanas procesu, zvanveida daļai pieskrūvē vidējo daļu un pēc tam arī augšējo daļu ar ventiļiem un piemutni jeb munštuku.
Visā savā godībā taure ir divus metrus un 20 centimetrus gara un sver ap 20 kilogramiem.
Trombonists un pūšaminstrumentu izgudrotājs Vairis Nartišs to radīja pirms pieciem gadiem kā kaut ko pasaulē pilnīgi unikālu. Šobrīd vēl neparastais instruments pamatā tiek izmantots viņa paša muzikālajās performancēs, taču tam ir iespējams ļoti plašs pielietojums un izgudrotājs cer, ka ar laiku tas parādīsies arī ansambļu un orķestru partitūrās.
Muzeja krājumā nonācis pirmais no kopumā četriem šī instrumenta eksemplāriem.
“Tā kā šāds unikāls rīks kā subkontrabastrompete Latvijā ir radīts, tad radās man doma, ka tādu vajadzētu arīdzan muzeja krājumā.
Jo tā ir gan lieliska liecība par to, kas ir Latvijā radīts un kas ir mūsdienās tapis, gan arī instruments visā pasaulē ir ļoti unikāls.
Piezvanīju izgudrotājam Vairim Nartišam, viņš piekrita un bija ļoti priecīgs, ka instrumenta viens eksemplārs nonāks Mūzikas muzejā,” stāsta Dzintars Gilba.
“Attiecībā uz pārējiem trim eksemplāriem: vienu viņš spēlē pats savos projektos, viens instruments atrodas jau ārpus Latvijas Elbas filharmonijas Mūzikas muzejā Hamburgā, un vēl ceturtais gaida savu kārtu, kad par to, iespējams, interesi izrādīs kāds pasaules superspīdeklis, bet tas ir Vaira ziņā, kur šis instruments varētu aizceļot.”
Dzintars Gilba ir gatavs mazliet arī pademonstrēt instrumenta skaņu, atvainodamies, ka tā būs pirmā reize, kad viņš pūtīs šajā milzu taurē. Lai to izdarītu, subkontrabastrompetes zvanveida daļa ir jāatbalsta pret grīdu.
Vaira Nartiša izgudrotā subkontrabastrompete ir jaunākais eksponāts Mūzikas muzeja krājumā, vecākais savukārt ir 18. gadsimta timpāns no Rīgas Svētā Jāņas baznīcas. Krājumā ir gan tipoloģiskie instrumenti, kas nav saistīti ar kādu konkrētu personu, bet atspoguļo instrumentu būvi un attīstību Latvijā, gan memoriālie instrumenti, kas piederējuši mūsu vēsturē nozīmīgām personībām. To vidū, piemēram, ir Gunāra Ordelovska trombons, Jāņa Zicmaņa mežrags, Jura Kulakova sintezators, Jāņa Blūma oboja, kas, piemēram, ievada labi zināmo grupas “Menuets” dziesmiņu “Saule un mēness” no animācijas filmas “Zelta sietiņš”.
Viens no Mūzikas muzeja krājuma lielajiem dārgumiem ir arī Latvijas himnas autoram Baumaņu Kārlim piederējušais flīģelis, kas tieši šobrīd apskatāms himnas vēsturei veltītā izstādē. Sanktpēterburgā darināto instrumentu Baumaņu Kārlis iegādājās 1868. gadā. Tas bija laiks, kad komponists studēja Krievijā un kopā ar domubiedriem sapņoja par Latvijas valsts nodibināšanu. Flīģelī ir iegrebts arī Baumaņu Kārļa autogrāfs.