Radio koris Rīgas festivālā izpildīs introverto Perta un Silvestrova mūziku

Rīgas festivāls 12. jūnijā plkst. 22.00 aicina ikvienu uz Rīgas Sv. Pētera baznīcu, kur notiks koncerts “Latvijas Radio koris. Perts un Silvestrovs”. Eksistenciālu pārdomu caurstrāvoto Arvo Perta un Valentīna Silvestrova skaņdarbu programmu dzirdēsim Latvijas Radio kora un diriģenta Sigvarda Kļavas sniegumā, kas novērtēts daudzviet pasaulē.

Šī Latvijas Radio kora programma piemērota visiem, kas vēlas kādu stundu pusotru pavadīt pārdomās par bijušo, esošo un iespējamo. Gan Arvo Perts, gan Valentīns Silvestrovs ir izteikti introvertas mākslas radītāji, viņu darbi rosina paškritiskus vērtējumus un eksistenciālas apjēgsmes, tos caurstrāvo miers, gaišums un sakrāls skaistums. Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā ar panākumiem dziedājis Perta un Silvestrova mūziku daudzviet pasaulē.

Tintinnabuli jeb zvaniņu tehnikas izgudrotājs Arvo Perts nav slēpis piederību krievu pareizticīgo baznīcai, vēl būdams Padomju Igaunijas pilsonis, t. i. pirms emigrēšanas uz Berlīni 1980. gadā. Savulaik žurnālam “Rīgas Laiks” komponists atklājis savu saikni ar Rīgas pareizticīgo baznīcas mācītājiem: tēvu Oļegu, kurš bija komponista draugs un sirsnīgs sarunbiedrs, un arhimandrītu Tavriju, kura attieksme bija distancētāka, tomēr ne bez iedziļināšanās un pat gaišredzības. 1997. gadā Arvo Perts sacerēja “Grēku nožēlas kanonu”, kura teksta autors ir Krētas Andrejs un kura fragmenti iekļauti Rīgas festivāla koncerta programmā. Ir ziņas, ka pēc pārcelšanās uz dzīvi Rietumos Perta uzskatus un pasaules izjūtu stiprināja kontaktēšanās ar arhimandrītu Sofroniju (1896–1993), kurš mudinājis Pertu vairāk komponēt – “tā par jums uzzinās visa pasaule”. Arhimandrīta namā netālu no Eseksas Perts ik gadu pavadījis vairākus mēnešus, komponējot un apmeklējot dievkalpojumus netālajā klosterī, ko dibinājis tēvs Sofronijs.

Ukraiņu dzīvais klasiķis Valentīns Silvestrovs, saukts par pēcskaņas meistaru, ir viens no savdabīgākajiem un introvertākajiem mūsdienu komponistiem. Nebūdams PSRS “centra” (t. i. Maskavas vai Ļeņingradas) komponists, avangardiski noskaņotais Silvestrovs pakļāva savu daiļradi visām iespējamām represijām – to skaitā bija izslēgšana no Komponistu savienības un partitūru nepublicēšana, kā arī darbu neatskaņošana. Pelnījis iztiku ar dažāda rakstura darbiem, kuru vidū iespēja mācīt mūziku skolās uzskatāma par varas gaiteņu labvēlību arī tajos gados, kad Silvestrova vārds jau bija labi pazīstams visā pasaulē. Krievu mūzikas zinātniece Tatjana Čeredņičenko trāpīgi norādījusi, ka Silvestrova mūzika būtībā ir postmūzika, respektīvi, tai raksturīga īpaša interese par pēcskaņu. Tas precīzi formulēts Svetlanas Savenko teiktajā: “Mūzikas ontoloģiskais fakts ir noticis, ja forma pēc visiem parametriem ir noslēgta, tomēr turpina skanēt kādā it kā netveramā telpā”. Pašam komponistam labpatīk apzīmējums metamūzika jeb skaniskā izteiksme metaforas veidā.

Intervijā žurnālam “Mūzikas Saule” Silvestrovs pirms septiņiem gadiem teica: “Šobrīd man vairs nav viena personāža, kuru nosaukt sev par mūzikas centru – viss ir mans Skolotājs, pat Besame mucho kādā krogā, kur mēs ar Pertu reiz sēdējām pēc viņa koncerta. Patiesība ir gan zemajos, gan augstajos žanros. Jā, klusā balsī pasacītas, pavisam parastas lietas cilvēki dažkārt uztver kā skumjas. Bet manā mūzikā tās nav galvenais. Man galvenais ir panākt caurspīdīguma un gaismas sajūtu. Lai ir melanholija – tā ir dvēseles satikšanās ar mūžību. Bez skumjām mūzika zaudētu savu vērtību. Tāpat kā cilvēks.”

Latvijas Radio kori, vienu no Eiropas pieprasītākajiem profesionālajiem kamerkoriem, var saukt par skaņu laboratoriju – koristi regulāri dažādo savu vokālo arsenālu, pievēršoties gan tradicionālās dziedāšanas noslēpumiem, gan ceturtdaļtoņu un virsskaņu dziedāšanas mākslai. LRK veiktie latviešu komponistu jaundarbu ieskaņojumi vairākkārt uzvarējuši UNESCO starptautiskajā konkursā ROSTRUM. Koris regulāri uzstājas prestižos starptautiskos mūzikas forumos (Baltic Sea Festival, Klangspuren, La Musica, Ultima, Venēcijas biennāle u. c.) un prestižās koncertvietās (Amsterdamas Concertgebouw un Muziekgebouw, Berlīnes Konzerthaus, Parīzes Elizejas lauku teātris, Ņujorkas Linkolna centrs u. c.).  Trīs līdz četras reizes sezonā nāk klajā jauni Latvijas Radio kora CD , sešas reizes koris saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu.

Koncerta diriģents būs Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava. Viens no Latvijas ievērojamākajiem diriģentiem, diriģēšanas pedagogs, producents – Sigvards Kļava  kopš 1992. gada ir Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs. Viņš izveidojis kori par starptautiski pazīstamu vokāli spilgtu vienību, kur katrs dziedātājs ir radoša individualitāte. Dziesmu svētku virsdiriģents un mākslinieciskās koncepcijas autors, JVLMA asociētais profesors un Rīgas Doma kora skolas diriģēšanas pasniedzējs. Vairākkārtējs Lielās mūzikas balvas ieguvējs, Latvijas Republikas Ministru kabineta balvas laureāts. Uzstājies Berlīnes Konzerthaus un Berlīnes filharmonijā, Monpeljē Berlioza operā, Parīzes Elizejas lauku teātrī un Cité de la musique, Stokholmas Bervaldhallen u. c.

Jau trešo gadu vasaras sākumu Rīgā ieskandinās vērienīgākais klasiskās mūzikas notikums Baltijā – Rīgas festivāls. Kļuvis par lielisku tradīciju, ko novērtē gan daudzi rīdzinieki, gan pilsētas viesi, Rīgas festivāls šogad notiks no 3. līdz 20. jūnijam, pulcējot izcilākos Latvijas un citvalstu māksliniekus. Atklāšanas un noslēguma koncertos mūsu izcilo mūziķu Vestarda Šimkus un Baibas Skrides sniegumā varēsim baudīt šī gada jubilāra Riharda Vāgnera mūzikas diženumu. Koncertos dzirdēsim arī Lielās mūzikas balvas 2012 laureāti akordeonisti Kseniju Sidorovu, kori “Latvija”, pianistu Juri Žvikovu, publikas iemīļoto dziedātāju Renāru Kauperu, Latvijas sitaminstrumentu zvaigznes, kanādiešu mecosoprānu Mišu Brigergosmani, a cappella kvartetu Anonymous 4 no ASV, Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri u. c.  Biļetes uz koncertu “Latvijas Radio koris. Perts un Silvestrovs” un citiem Rīgas festivāla koncertiem pieejamas visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā

Saistītie raksti
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti