„Eņģeļi” ir Latvijā pazīstamākais Džonatana Hārvija opuss. Tas skanēs arī trešdienas koncertā, un tā centrā ir vēstījums par eņģeļiem, kuri vienmēr atrod ceļu pie Dieva un nezina ne pagātni, ne nākotni, bet vienīgi tagadni. Ar Džonatanu Hārviju Latvijas Radio sadarbojās komponista pēdējos mūža gados - koris ieskaņoja viņa kormūzikas albumu, kā arī sniedza koncertus Latvijā un ārzemēs.
Hārvijs mūsdienu mūzikas kontekstā īpašs ar to, ka dziļi garīgas lietas viņš ļoti harmoniski prata paust ar izteikti laikmetīgu mūzikas formu, bieži vien arī elektronikas elementiem, stāsta diriģents Kaspars Putniņš: „Tas ļoti būtiskais līdzsvars, kurā ir absolūta tehniska virtuozitāte, kurā ir brīnišķīga skaistuma un gaismas sajūta iekšā un kur tajā pašā laikā visu laiku tu jūti, ka tur notiek saruna aiz vārdiskā līmeņa par būtiskajām eksistenciālajām lietām, pie tam tādā ārkārtīgi gaišā un pozitīvā formā”.
Džonatans Hārvijs bija personība, kurš dzīvoja ļoti intensīvu garīgo un intelektuālo dzīvi, interesējās par dažādām garīgajām praksēm, sekoja līdzi zinātnes atklājumiem, un visas šīs ietekmes atspoguļojās arī viņa mūzikā – stāsta Kaspars Putniņš: „Viņš jau no agras bērnības ir bijis cieši saistīts ar baznīcu, daudz rakstījis mūziku ar kristiešu liturģiskajiem tekstiem, bet tajā pašā laikā viņš ļoti nopietni praktizēja budismu un interesējās par sūfismu, un arī tā visa iespaidi ļoti lielā mērā ir viņa mūzikā klātesoši. Viņš bija viens no retajiem cilvēkiem, ko mūsdienās varētu saukt par universālistu”.
Būdams vispusīgs intelektuālis, Hārvijs vienlaicīgi bijis ļoti vienkāršs un sirsnīgs cilvēks. Kaspars Putniņš viņu apbrīno arī par to, ka, jau būdams smagi slims, viņš uz dzīvi un pasauli raudzījās ar mīlestību un šo savu sajūtu iedzīvināja arī savā pēdējā kompozīcijā „Dziedājumi gaismai un mieram”: „Viņš bija ļoti smagi slims, arī tad, kad viņš bija Rīgā un kad mēs kopā strādājām pie kompaktdiska, viņam bija grūti staigāt, un nevarēja saprast, kas tam ir par iemeslu. Beigu beigās izrādījās, ka viņam ir ārkārtīgi sarežģīts, neārstējams sindroms, kas būtībā viņu lēnām paralizēja. Pirms pāris mēnešiem, burtiski pāris nedēļas pirms viņa aiziešanas, es saņēmu partitūru, kuras nosaukums ir „Dziedājumi gaismai un mieram”, un cilvēks, kurš būtībā „dziest” un kurš ļoti labi apzinās savu stāvokli, ir uzrakstījis kaut ko absolūti neaprakstāmi gaišu un dzīvi apliecinošu”.
Kā skan Hārvija pēdējais darbs „Dziedājumi gaismai un mieram” - pirmo reizi to varēs dzirdēt Latvijas Radio kora koncertā, kad būs tā pasaules pirmatskaņojums. Komponists mūžībā aizgāja aizvadītā gada decembrī. Vēl aizvadītā gada vasarā viņš saņēma nozīmīgo Londonas Karaliskās Filharmonijas mūzikas balvu par savu kompozīciju „Messages”, un arī tās centrā ir eņģeļu tēma. Lūk, komponista pateicības vārdi par saņemto balvu: „Es gribētu teikt, ka šis ir viens no maniem mīļākajiem skaņdarbiem, tas klausītājus uzrunā ļoti tieši - no sirds uz sirdi… Šī skaņdarba centrā ir eņģeļu motīvs, un tas padara šo mūziku tīru un nevainīgu.”
Koncerts ar eņģeliskiem vaibstiem - tā Kaspars Putniņš raksturo arī Džonatanam Hārvijam veltīto Latvijas Radio kora koncertu, kas notiks trešdien Rīgā, Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā.
