Koncerta programmā: pirmatskaņojumu piedzīvos Leona Amoliņa trīs dziesmas ar Jāņa Einfelda rindām balsij un čellam, kā arī Mārītes Dombrovskas trīs dziesmas ar Linarda Tauna dzeju. Skanēs arī Aldoņa Kalniņa dziesma no "Ievas burtnīcas" ar Knuta Skujenieka vārdiem, Jura Kulakova dziesmas ar Jāņa Akuratera vārdiem, Gundegas Šmites "Divas ziemīgas mīlas bagateles", Jura Karlsona Adagio. Allegro čellam un klavierēm un Rutas Paideres solo čellam "Uztvert uguni".
25. aprīļa koncerts ir daļa no festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" programmas. Festivāla muzikālajā amplitūdā ir gan tikko uzrakstītu darbu, gan senlolotu kompozīciju pirmatskaņojumi, gan arī no arhīviem celti skaņdarbi, kas koncertapritē nav bijuši gadu desmitiem.
Ievas Paršas balsij veltīti daudzi latviešu komponistu, tostarp Andra Dzenīša, Mārītes Dombrovskas, Gundegas Šmites skaņdarbi. Ieva Parša piedalījusies dažādos lielas formas vokāli instrumentālo darbu atskaņojumos, specializējusies baroka un laikmetīgās mūzikas interpretācijās. Viena no Ievas Paršas spilgtākajām mākslinieciskajām izpausmēm ir kamermūzikas žanrs. Sevišķi spilgta viņas darbība bijusi ciklos "Šūbertiāde", "XX gadsimta vokālā mūzika" un "Pie klavierēm autors". Dziedātāja tiek uzteikta par izsmalcinātu stila izjūtu, kā arī lieliskajām spējām interpretēt 20. gadsimta mūziku. Par latviešu komponistu solodziesmu un īpaši eksperimentālās lirikas pirmatskaņojumiem Ieva Parša saņēmusi Latviešu mūzikas balvu (2008).
Čellists Ēriks Kiršfelds ir Liepājas Simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistars, bijis ilggadējs "Kremerata Baltica" čellu grupas koncertmeistars kopš orķestra dibināšanas. Regulāri spēlē "Sinfonietta Amsterdam". JVLMA docētājs. Ieguvis Latvijas Lielo mūzikas balvu 2009 par izcilu darbu ansamblī. Aktīvi koncertē gan kā solists, gan dažādos kameransambļos. Veicis daudzus ieskaņojumus Latvijas Radio. Spīķeru stīgu kvarteta dalībnieks. Ierakstu nama "Wergo" paspārnē Spīķeru kvartets ieskaņojis visus Pētera Vaska stīgu kvartetus divos kritiķu atzinīgi novērtētos tvartos.
Herta Hansena ir aktīvi koncertējoša pianiste, dažādu kamermūzikas projektu dalībniece. Ar viņu kopā vēlas muzicēt gan dziedātāji, gan instrumentālisti. Un nereti koncertu pieteikumos lasāma piezīme – "idejas autore – Herta Hansena".
2013. gadā Herta Hansena saņēma Lielo mūzikas balvu kategorijā "Par izcilu darbu ansamblī". Viņa ir sadarbojusies ar dziedātājiem Guntu Gelgoti-Davidčuku, Ievu Paršu, Elīnu Šimku, Rihardu Milleru, Armandu Siliņu. Uzticami saspēles partneri ir bijuši vijolnieks Sandis Šteinbergs, altiste Andra Dārziņa un čellists Ēriks Kiršfelds. Viņa muzicējusi kopā arī ar Ingu Sunepu, Andri Paulu, Maksimu Novikovu, Anriju Pitenu, Aigaru Raumani, "Sinfonietta Rīga" pūtēju kvintetu, Rīgas saksofonu kvartetu un daudziem citiem.
Viņas programmās ir skanējuši Pētera Plakida, Maijas Einfeldes, Daces Aperānes, Georga Pelēča, Jāņa Kalniņa, Tālivalža Ķeniņa, Jāņa Mediņa, Jāzepa Mediņa, Jēkaba Mediņa, Selgas Mences, Helmera Pavasara un Jāzepa Vītola skaņdarbi. Herta Hansena ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētā profesore, Kameransambļa un klavierpavadījuma klases mācībspēks un Pūšaminstrumentu katedras koncertmeistare.
Pianists Aldis Liepiņš ir daudzu latviešu komponistu – Pētera Vaska, Maijas Einfeldes, Jura Karlsona, Viļņa Šmīdberga, Andra Dzenīša, Imanta Zemzara skaņdarbu pirmatskaņotājs. Šo autoru darbi ieskaņoti Latvijas Radio fondos un CD. Sadarbojas ar izciliem Latvijas dziedātājiem Ievu Paršu, Kristīni Gailīti, Krišjāni Norveli, Viesturu Jansonu, kā arī Latvijas Radio kori. Liepiņš darbojies Latvijas Filharmonijas Klavieru trio kopā ar vijolnieku Jāni Bulavu un čellistu Leonu Veldri. Ar šo kolektīvu sniegti koncerti Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Izraēlā, Japānā, Francijā, Polijā un Krievijā. No 1990. gada ir JVLMA mācībspēks Kameransambļa un klavierpavadījuma katedrā. Šobrīd ieņem profesora amatu.
