Jaunās dziesmas aranžējumu veidojuši “Raxtu Raxtu” mūziķi. Šo kompozīciju līdzās daudzām citām tautas melodijām klausītāji koncertizpildījumā varēs dzirdēt Latvijas svētku lielkoncertos Ķīpsalā. Dziesmas melodija ir pierakstīta no tautasdziesmu un ziņģu teicēja Augusta Lāča, kura teikto melodiju klāstā ir arī labi pazīstamās dziesmas “Ai, jel manu vieglu prātu” un “Es izjāju prūšu zemi”.
Latvijas svētku lielkoncertos Ķīpsalā šogad “Raxtu Raxti” klausītājiem piedāvās vērienīgu koncertprogrammu – pirmajā daļā skanēs daudzas pazīstamas tautasdziesmas un latviešu autoru oriģinālmūzika.
Savukārt koncerta otrajā daļā “Raxtu Raxti” muzicēs kopā ar pašu izveidoto Tautas mūzikas orķestri, kura sastāvu veido daudzi pazīstami etnomūzikas pārstāvji. Orķestra sastāvā skanēs kokles, vijoles, arfas un mandolīnas, dūdas, dažādas stabules, akordeons un arī vairāki eksotiski mūzikas instrumenti.
18. novembris jau pavisam drīz, un divi lieli koncerti Ķīpsalas koncertzālē - skaista tradīcija, kas bija mazliet iepauzējusi. "Līdz ar to, ka pērn bija Latvijas simtgade un daudz notikumu Rīgā, izlēmām izlaist," stāsta Marts Kristiāns Kalniņš.
Emīls Zilberts lielkoncerta sakarā darbojas kā tautas mūzikas orķestra organizators.
Jaunums un aktualitāte ir, ka "Raxtu Raxti" šoreiz nebūs kopā ar "Auļiem", bet radījuši kaut ko jaunu.
"Jā, esam radījuši ko jaunu un varētu teikt – Latvijā nebijušu," atzīmē Kristīne Kalniņa.
"Šāda veida muzicēšana, protams, folkloras kustībā ir bijusi, kad biju pavisam maza – kopā ar Ilgu Reiznieci, Valdi Muktupāvelu, Māri Muktupāvelu spēlējām kopā, bet šim tautas mūzikas orķestrim tieši Emīls rakstījis, lai tā spēlēšana būtu nedaudz kontrolēta. Bet būs arī pāris skaņdarbu, kuri būs absolūti brīva improvizācija.
Speciāli neesam mēģinājuši, lai parādītu, ka tradīcija ir dzīva.
Mūziķi, kas ir orķestrī, ir profesionāli, tā ka man nav nekādu šaubu, ka varēsim radīt kaut ko jaunu un pavisam jaudīgu."
Emīls Zilberts neslēpj – kad lielākas cilvēku masas "jāsavāc kopā", vajadzīgs aranžētājs ar nošu pierakstu. “Ko varu teikt par šo tautas mūzikas orķestri... Esmu diezgan daudz strādājis ar dažādiem sastāviem, pats esmu spēlējis simfoniskajā orķestrī un pūtēju orķestrī, un kameransambļos, rokgrupā un popgrupā.
Man tās it kā ir diezgan diezgan skaidras tās lietas – bet šis sastāvs jau pirms vairāk nekā gada bija interesants, lai kā negribētos šo vārdu lietot,
jo parasti to lieto tad, ja nav, ko teikt. Bet šis tiešām bija interesanti – gan instrumentu sastāvs, gam darbs ar tādu instrumentu kopumu, ar ko nebiju līdz šim darbojies.
"Latviešu folklorā ne tikai bieži sastopamas vijoles, kokles, dūdas un dažāda veida stabules - ir vēl specifiski instrumenti: mūsu gadījumā tas būs Ivars Hermanis, kurš arī pats taisa instrumentus, un, kā viņš pats atzina, viņam šī ir brīnišķīga iespēja izvilkt šo instrumentu ārā un uzspēlēt – nav daudz reižu un koncertu, kur varētu šo instrumentu izmantot.
Paši dzirdējām šo instrumentu mēģinājumā – likās, ka mūsdienu pasaulē ieplūst sena elpa, bet šajā laikmetā dzīvospējīga."
“Protams, ka balss nenoliedzami ir viens no visskaistākajiem instrumentiem,” atzīmē Marts Kristiāns Kalniņš. “Protams, ka balss, oboja, klavieres, arī mans mīļais indiešu instruments... Un laikam jau arī es, kas spēlējis simfoniskajos orķestros un tamlīdzīgi – laikam jau ideja nebūtu radusies, ja iepriekšējā pieredze neveidotu apvārsni. Kaut kādā ziņā tā nojauc robežas, ka viss ir iespējams, tikai jautājums, cik tu vēlies to darīt, un tur milzīgs paldies Kristīnei. Jo tā jau nav tikai viena saruna un ideja, tā ir ļoti liela loģistika, kas tika veidota, lai šo cilvēku kopumu uzrunātu un saprastu, vai tas var izdoties."
