Putekļa kliedziens tukšumā. Filozofijas tēmas latviešu mūzikā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Klausāmies dziesmas un albumus latviešu valodā, kas pieskaras cilvēka būtībai, mākslas darba dzimšanai un citiem filozofijas jautājumiem.

Filozofija ir mācība par esamības un izziņas vispārējiem principiem, kas sākotnēji var šķist abstrakti, bet patiesībā ir cieši saistīti ar mūsu ikdienas notikumiem un pārdzīvojumiem. Latviešu mūzikā filozofiskas tēmas vairāk apdziedātas indie un alternatīvās mūzikas skatuvē, bet ir arī piemēri popmūzikā.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Par cilvēku

Cilvēka esamība, cilvēka daba un nepārvaramie dzīvības un nāves procesi caurvij dziesminieka Imanta Dakša daiļradi. Filozofisku tēmu kontekstā īpaši var izcelt 2004. gada “Elpo bērns” un 2009. gada “Cilvēks ir māja”, 2018. gada “Ass”. No dziesmām – “Apziņas mijkrēslī dziļā pamostas bezgalība”. Klausoties Dakša mūziku, esamības apzināšanās viņa ierakstos atnāk meditatīvi, plūstoši, bet koncertos dārd pilnā emociju amplitūdā.

Arī dziesminieka Haralda Sīmaņa dziesmā “Māls” cilvēka rašanās ir saistīta ar dabas procesiem, kuru ietvaros cilvēks vēl ir ļoti formējams elements. Līdzīgu domu dziesmā “Cilvēka nemaz nav” pauž grupa “Laika suns”, tikai šajā gadījumā cilvēks pazudis straujā pilsētas ritmā, steidzīgā pūlī. Arī grupas “Gaujarts” dziesma “Putekļi” ir par cilvēku pilsētas mirklī, kas pats par sevi nav nekas liels – putekļi, ja vien paši pie tā nepiestrādājam.

Par “Cilvēku” 2019. gada albumā stāsta arī “Instrumenti”, sevis un savas vērtības apzināšanos salīdzinot ar asniņa dīgšanu pavasarī. Par savu vērtību apzināšanos un iestāšanos par tām dziesmā “Cilvēks tā uz pus” dzied “Baložu pilni pagalmi” – proti, ja dzejnieks paliek kluss, tad viņš dzīvo tikai uz pusi. Dziesmā “Ēna” par savu vājību pieņemšanu dzied “Jumprava”, savukārt dziesmā “Tālu aizgāja” – par cilvēku, sava ceļa gājēju, tādēļ nesaprastu un neatbalstītu.

Grupas “Jūk” 2019. gada albums “Indulgenču tirgotāji” ir simboliem un atsaucēm bagāts darbs. Piemēram, dziesma “Balāde tumsas mazgātājam” var būt gan vienkārši fantastisks stāsts, gan dot atskārsmi par cilvēka ideālistisko dabu, kas nereti robežojas ar apsēstību.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Par jaunības ideālismu “Mēs gribējām izmainīt pasauli” dzied grupa “Inokentijs Mārpls”. Ir arī dziesmas, veltītas cilvēka izpratnei par prieku, – piemēram, grupas “Credo” izpildītā dziesma ar dzejnieka Leona Brieža vārdiem “Kad nekas nav palicis tevī”, liekot aizdomāties, cik bieži maskējamies aiz smaida un smiekliem. Arī grupa “Bērnības milicija” dziesmā “Prieks lai ir mans liecinieks” dzied par prieka divejādo dabu. Savukārt Viktora Lapčenoka izpildītā “Dziesmiņa par prieku” Imanta Ziedoņa vārdiem atgādina par to, ka prieks tomēr ir katra paša izvēle.

Dzīves procesi un mākslas dzimšana

Mūziķus dziesmām ir iedvesmojušas arī dzejnieku filozofiskās rindas par idejas radīšanas procesu, par cilvēku attiecībām. Grupas “Pērkons” pirmais 1980. gada albums “Mākslas darbi” ir dziesmas ar Māra Melgalvja dzeju, kurā apskatīti gan cilvēka izaugsmei svarīgi procesi, gan mākslas dzimšanas brīdis. “Pērkons” dziesmās izmantojuši arī Klāva Elsberga dzeju. Grupa “100 baltas dvēseles” dziesmā “Vienaldzība” majestātiski iznes Raiņa dzejoli par cilvēka rakstura cēlumu.

Grupai “Sigma” ir dziesmas ar mūsdienu dzejnieku vārdiem un antīkās literatūras ietekmi, atainojot mūsdienu cilvēka esamību. Piemēram, par informācijas pārpildīto ikdienu vēsta dziesma “Troksnis”. Arī grupa “Židrūns” savās dziesmās izmanto dzejnieku Guntara Godiņa, Heli Lāksonenas, Toma Treiberga un citu darbus.

Dziesmā “Filozofs” par mums nezināmo nāves mirkli dzied Alise Joste, vārdu “filozofs” izmantojot ironiski. Mūziķe savā jaunākajā, 2020. gada albumā “Šākātā” dzīves dažu brīdi tik absurdo, paredzamo un vientuļo ritumu attēlo mums visiem pazīstamās ikdienas ainiņās.

Par lietu un cilvēku dabu, mākslas darbu radīšanu savā mūzikā pārdomas pauž arī reperi ansis un Arturs Skutelis.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Dažādus sabiedrības procesus no indivīda skatupunkta savās dziesmās izsenis iekļāvusi arī grupa “Satellites LV”. Piemēram, dziesma “Iedziļinies – šeit ir dziļš” ir ironija par to, cik dziļā doma un patiesība dažkārt tiek tik ļoti nevajadzīgi sarežģītas. Grupa ir veltījusi dziesmu arī ekoloģiskām tēmām “Atkritumu civilizācija”, ko var saprast gan tiešā, gan arī simboliskā nozīmē.

Bet “Satellites LV” 2018. gada albumu “Ego uguņo” caurvij mākslas darba radīšanas procesa augšas un lejas. Grupa spēlējas ar kontrastiem – sarežģītu domu ievietot viegli uztveramā formā, tad atkal valoda kļūst kā ritma vienība.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Viens no filozofiskākajiem albumiem vārda tiešākajā nozīmē ir Edgara Šubrovska “Buržuāziskās filozofijas marasms četrām balsīm ar ansambli”, ko viņš izpilda kopā ar grupu “Ansamblis Manta”, Aināru Kamoliņu, Ansi Zundi, Aināru Sauku un Andreju  Balodi. Albumā iekļautas piecas runas un četras dziesmas, ko iedvesmojusi pulkveža B.E.Bihovskija brošūra "Mūslaiku filozofiskās buržuāzijas marasms".

Juris Simanovičs 2015. gada albumā “Kā samierināties ar savu nenozīmību” apskata dažādas eksistenciālas problēmas, tās ietērpjot elektropopa ritmos, savienojot ar atmosfēriskām eksperimentālām pārejām un galu galā atrodot vietu arī akustiskām skaņām. “Kā samierināties ar savu nenozīmību” ir ieraksts ar daudzām šķautnēm, kas ik reizi skan citādāk, jo katru reizi pievērš uzmanību sev tajā brīdī aktuālai tēmai. Albuma radio singls ir “Apsūdzība formālismā”. Formālisms ir filozofiska koncepcija, kas lietu un parādību formu atrauj no to satura, attiecīgi mākslas darbu formas nozīmi vērtē augstāk par tās saturu. Kompozīcija “Jaunas asinis” veltīta tam, kā publika alkst pēc visa jaunā.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Jāpiebilst, ka šis raksts ir neliela skice tēmu dažādībā, kas, cerams, iekustinās klausīšanās procesu. Atsevišķus rakstus varētu veltīt katram no pieminētajiem un tad vēl  “NSRD”, “Dzeltenie pastnieki”, “Sīpoli” mūzikai. Tāpat kā būtisku jautājumu iztirzāšanā atšķirīgi viedokļi ir vēlami un vajadzīgi, uz priekšu kustinot domas attīstību un papildinot dziesmu sarakstu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti