Tradicionāli grupa „Vilki” dzied karavīru dziesmas, taču šoreiz tās uzmanības centrā ir cita, ne mazāk vīrišķīga aroda veicēji - jūras braucēji, zvejnieki un pārcēlāji.
Diskā iekļautas kopumā 18 dziesmas no folkloras līdz ziņģēm, un šis ir pirmais albums, kurā ieskaņots tik plašs latviešu jūrnieku dziesmu klāsts.
„Galvenās tēmas ir dzimtene un meitenes… un jūra arī laikam bišķi..” Tā pavisam kodolīgi albuma tematiku ieskicē vīru kopas „Vilki” dalībnieki Andris Balcers un Gundars Kalniņš.
Līdzās kaislībai uz jūru un mūžīgajai smeldzei pēc dzimtenes un mīļotās, dziesmās ir arī daudz vīrišķības, azarta, brīvības un bezbēdības.
„Jūras vilki” ir pirmais albums, kurā apkopots un ierakstīts tik plašs latviešu jūrasbraucēju un zvejnieku dziesmu klāsts, stāsta Gundars Kalniņš, atzīstot - viņu pat pārsteidzis, ka to ir tik daudz.
Man rados ir „ventiņi”. Es ar šiem cilvēkiem vairāk esmu saskāries, un man bijis priekšstats, ka jūrnieki ir tauta, kas daudz dara, bet maz runā. Tādēļ man bija bažas par šo albumu, vai tam atradīsim pietiekami dziesmu. Taču izrādījās, ka klāsts ir diezgan liels un interesants,” saka Kalniņš.
Vīru kopa „Vilki” līdz šim saistījusies ar karavīru dziesmām, tādēļ ne viens vien viņiem vaicājis - kādēļ savā 11.albumā viņa pievērsušies jūras braucējiem. Andris Balcers uzskata, ka arī viņu devums mūsu tautas vēsturē un pašapziņas celšanā ir ļoti nozīmīgs, tādēļ viņi šādu uzmanību godam pelnījuši.
„Tāpat kā teju katram latvietim tuvākos vai tālākos rados ir kāds latviešu strēlnieks, leģionārs vai nacionālais partizāns, tāpat ir saistība arī ar jūrniekiem. Man pašam tēva brālis Latvijas laikā bija jūrnieks tirdzniecības flotē un, protams, okupācijas laikā tika represēts un kaut kur atdusas kādā Sibīrijas lēģerī. Tāpēc viena no domām bija godināt viņu, taču pamatā ideja ir nest tālāk Latvijas jūrnieku slaveno devumu tautā. Lai mums būtu garīgais pamats lepoties, ka mēs esam latvieši, dzīvojam šeit un mums ir tik slavena vēsture,” skaidro Andris Balcers.
Grupa „Vilki” ilglaicīgi sadarbojas ar skaņu ierakstu meistaru Tāli Timrotu, un šoreiz viņi kopā īstenojuši vēl nebijušu ideju - ierakstīt albumu nevis profesionālā studijā, bet gan Tāļa Timrota lauku mājās „Lejzemnieki”, kur visa atmosfēra un dabas tuvums devis kādu īpašu pievienoto vērtību:
„Zīmīgi tas, ka viņa māja ir Gaujas malā, un tas uzreiz mums rada asociācijas ar jūrnieku dzīvi. Nu galu galā - ar Gauju jāsāk, tālāk jau var iet jūrā… Un tā mēs ierakstījām. Tur bija viena tāda epizode, kad mēs gatavojāmies dziedāt dziesmu, kurā ir pieminēts pērkons, pēkšņi pērkons bija arī dabā, un mēs uzreiz sākām dziesmu,” stāsta Kalniņš.
Albuma prezentācija 2.jūlijā Latvijas Pirmajā Rokkafejnīcā Rīgā, Reiterna namā.
