Ieraksts tapis kopā ar Seven Davis Jr. – house mūzikas producentu no ASV. Telefonsarunā ar LSM.lv Ivans Dorns stāsta gan par aktuālo sadarbību, gan par nākotnes plāniem, dalās savās sajūtās arī par izolāciju, ko šobrīd piedzīvo visa pasaule, un atzīmē: "Mēs ierakstu veicām, pirms pasaule sajuka prātā, bet publiskosim tieši laikā."
Ivans Dorns ir apveltīts ar mērķtiecību un lielām darba spējām – viņš sevi veiksmīgi realizē dažādās radošās nozarēs un arī muzikāli saglabā daudzveidību. Šķiet, jauno muzikālo pavērsienu Dorna daiļradē iezīmēja 2017. gada koncertprogramma "Jazzy Funky Dorn". Tai sekoja albums "OTD", kas tika sarakstīts Losandželosā – eleganti provokatīvs. Un tagad jaunais ieraksts “Ivan Dorn x Seven Davis Jr (live)” kopā ar Seven Davis Jr. mūziķa stilistisko virzību nostiprina - tā ir rūpīgi veidota deju mūzika, kurā saplūst elementi no house, fanka, soulmūzikas un pasaules mūzikas ritmiem. Svarīgi – lai gan šo elementu un atsauču ir daudz, katram ir sava vieta – līdz ar to Dorna mūzika drīzāk ir minimālistiska, ne pārbagāta. Tam visam pievienotā vērtība ir pašam Dornam piemītošā aizrautīgā, suģestējošā enerģija, kas, protams, vislabāk atklājas tieši dzīvē.
Ar Seven Davis Jr. sākotnēji iepazinies neklātienē – proti, kādā Londonas skaņu plašu veikalā viņš iegādājās Seven Davis Jr. plati. Sākumā vienu, vēlāk otru skaņu plati, tad “iTunes” pleilisti. Sapratis – abiem ir pa ceļam, Dorns viņam piezvanījis. Seven Davis Jr. jeb SEV (īstajā vārā Samuel Davis) ir viens no izdevniecības "Ninja Tune" māksliniekiem. Bērnībā skolots džeza, gospeļa dziedāšanā, laika gaitā atklājis alternatīvo un eksperimentālo mūziku un pievērsies house mūzikai, kuras radīšanā izmanto visu savu iepriekšējo muzikālo pieredzi. Ivans Dorns producenta house mūziku raksturo kā savdabīgu un autentisku.
Kā sākās Tava sadarbība ar Seven Davis Jr.?
Es biju ļoti uzstājīgs, ka mums kopā jārada mūzika, ka sākumā, iespējams, viņam šķitu dīvains. Vai tas ir kāds joks? Es viņam aizsūtīju savus iepriekšējos darbus, viņš mani bija izpētījis internetā, un sacīja – labi, ja esi gatavs lidot uz Losandželosu, esmu gatavs ar tevi strādāt. Pēc diviem mēnešiem es jau biju Losandželosā, un mēs kopā radījām idejas trīs skaņdarbiem, izmantojot tikai portatīvo datoru un mikrofonu. Pēc deviņiem mēnešiem viņš atlidoja pie manis uz Kijevu, lai mēs pabeigtu iesākto un turpinātu radošo darbu, kā rezultātā tapa vēl divas dziesmas. Tagad mums bija piecas dziesmas. Un tā mēs kādu laiku ceļojām viens pie otra, līdz pēdējā reizē, kad viņš bija Kijevā, mēs šo priekšnesumu nofilmējām Kijevas Nacionālajā dabas vēstures muzejā. Viena kompozīcija tika atmesta, jo, šķiet, pārāk ilgi pie tās bijām strādājuši, ka tā zaudēja savu aktualitāti. Beidzot mēs publiskosim šo ierakstu, kura publiskošanu paši gaidām jau divus gadus! Mani interesē, kā cilvēki uztvers šo koncertierakstu.
Šobrīd visi filmē savas uzstāšanās, un "Instagram" tiešraide ir vieglākais ceļš, kā to izdarīt. Mēs ierakstu veicām, pirms pasaule sajuka prātā, bet publiskosim tieši laikā.
Pēkšņi mums visiem ir pietiekami daudz laika.
Tieši tā! Pietiekami daudz laika, lai sakārtotu domas, sakārtotu savu māju un vienošanās, kas tev vairs nav vajadzīgas, jo pasaule ir apstājusies. Vienu brīdi šķita, ka mēs vairs paši nesaprotam, kur dodamies, kāds ir mērķis – galvenais bija ātrāk steigties uz priekšu.
Tā bija sacensība, kas tagad ir apstājusies, un mums patiešām ir daudz laika. Man patīk šī situācija!
Man patīk dabiskais – lai mana balss ir bez uzlabojumiem un viss pārējais arī ir skaidrs, ja arī tas nozīmē dīvainību, kurā varbūt ir pa kādai neprecīzai notij. Tas, manuprāt, ir vislabākais veids, kā radīt atmosfēru – to veido šīs mazās detaļas. Pēdējā laikā tieši šī iemesla dēļ man nepatīk "Instagram", kas ir viena no vadošajām sociālo tīklu platformām, taču tur viss ir tik nevainojams, bet cilvēki tik sajūsmināti, tik veiksmīgi, tik laimīgi! Cilvēki pērk kurpes, drēbes, vai, vēl labāk, tās aizņemas, lai tikai nofotografētu tās “Instagram”, un tūliņ pēc tam tās atdotu. Šajā video mēs esam mēs paši, bez editēšanas. Labi, videoklips ir krāsots, to gan mēs izdarījām, bet tas arī viss.
Es vēlētos, kaut vairāk mākslinieki atklātu savas ideāliem neatbilstošās personības. Mēs nevaram būt ideāli, jo esam cilvēki.
Arī kā profesionāļi mēs varam kļūdīties. Tas, kā tu attiecies pret savām kļūdām, tā tu uzzīmē tavu personību, raksturu. Bez šīm detaļām es varētu būt jebkurš cits, kura spēkos ir darīt līdzīgas lietas.
Vai vari atklāt, kādas tēmas iedvesmojušas jauno dziesmu stāstus?
Dziesmu teksts nāca kā pēdējais, kad mūzika jau bija aranžēta. Dažreiz pietiek ar mazu motīvu, kas mani iedvesmo melodijai un vārdiem. Agrāk dziesmai vārdus rakstīju vairākus mēnešus pēc tam, kad melodija bija pabeigta. Sadarbojoties ar Samuelu, es nezināju, kad atkal varēsim strādāt kopā, tāpēc vajadzēja ātri darboties.
Mans uzdevums bija dziesmās nerakstīt par mīlestību. Esmu no šīs tēmas noguris.
Ir tik viegli rakstīt par mīlestību! Šoreiz man ir dziesma par skaitļiem. Tā stāsta par to, kā cilvēki viens ar otru sacenšas, un čali, kas sacensībā noskatās no ārpuses. Viņš dara to, ko vēlas! Otra dziesma ir par manī mītošo "Latīņamerikas pusi". Bērnībā esmu nodarbojies ar balles deju dejošanu, kur apguvu arī Latīņamerikas dejas. Esmu dejojis astoņus gadus ar septiņām dažādām partnerēm. Kopš tā laika Latīņamerikas mūzika ir daļa no manis, un iepriekš tās elementus iekļāvu savā mūzikā – šoreiz dziesmā "Yes, I do". Tā ir Latīņamerikas šūpuļdziesma. Vēl viena dziesma ir par pasauli, un tad viena dziesma tomēr ir par mīlestību.
Tā dziesma par mīlestību ir "Heart Jail", vai ne?
Jā, tieši tā! Atgriežoties pie mūzikas, nemaz nevaru tā izdalīt, ko esmu sarakstījis es, ko Samuels. Mums izdevās tīra sadarbība! Tā nav vērsta uz komerciālu veiksmi, bet uz nišas auditorijas uzrunāšanu. Uz cilvēkiem ar gaumi, kas vēlas dzirdēt ko jaunu, atšķirīgu, neapstrādāti patiesu, divu atšķirīgu kultūru mijiedarbību. Šis ieraksts ir kā nospiedums laikam, kad es iemīlējos Seven Davis Jr. mūzikā.
Runājot par atšķirīgo auditoriju, pagājušajā vasarā tu uzstājies festivālā "Positivus", kurā parādīji, cik veiksmīgi spēj viena priekšnesuma ietvaros sapludināt tik atšķirīgas ietekmes, iepriecinot visus savus atšķirīgos klausītājus. Arī jaunās dziesmas labi var iepludināt labi zināmajā repertuārā, lai padarītu tās klausītājiem saprotamākas.
Jā, droši vien tā tas arī notiks, bet tas iespējams tikai koncertā, kur klausītāji mani redz un var sajust enerģiju. Tāpēc vispirms izdodam koncertierakstu, lai klausītāji vismaz šādā formā var redzēt un sajust mūsu sadarbību, un vēlēties, kaut es uzstātos viņu zemē.
Šeit es esmu sasniedzis savas virsotnes, esmu noguris no eksperimentēšanas un jūtu, ka varu doties tālāk Eiropā, atšķiroties ar savām ukraiņu saknēm un kultūru.
Šis mantojums ir mana unikalitāte!
Domāju, Baltijas valstis tev jau ir izdevies savaldzināt!
Par to man prieks! Es biju ļoti nomākts par to, ka koronavīrusa ierobežojumu dēļ man nācās atcelt koncertus Rīgā un Viļņā, bet rudenī mēs to izlabosim!
Kā vispār aizrit tava ikdiena šajā dīvainajā izolācijas laikā?
Es mācos spēlēt basģitāru. Katru dienu vismaz vienu stundu. Es patiešām ceru, ka šajā rudenī plānotajā ierakstu sesijā basģitāras daļas būs manis sarakstītas.
Man patīk šis laiks! Jā, tas nav komfortablākais brīdis. Daudzi cilvēki zaudē savus darbus, naudu. Bet tu nekad nevarēsi nopelnīt visu pasaules naudu!
Bet šis brīdis ir domāts pašizpausmei un atbildēm – kas es esmu, kāds ir mans mērķis?
Arī kultūra šobrīd mainās. Piemēram, pirms divām dienām man bija fotosesija ar vebkameras starpniecību. Mana laba draudzene, fotogrāfe Kate Kondratieva lūdza mani apstaigāt māju, atrast atbilstošas sienas fonam, un mēs uztaisījām fotosesiju ar vebkameru. Tas bija forši!
Ja reiz par fotosesijām – jāpiebilst, tu taču esi stila ikona!
Jā, dažreiz esmu, bet noteikti ne mājās. Šeit es valkāju tās pašas drēbes desmit dienas pēc kārtas. Varbūt divas reizes esmu nomainījis T kreklu.
Cerams, ka fotosesijas caur vebkameru nebūs mūsu nākotne.
To nevar zināt. Mūsdienās viss tik ātri digitalizējās un visi piekopj digitālo. Pirms dažām dienām mums bija izdevniecības “Masterskaya” tiešsaistes koncerts, kurā bija neierasti maz klausītāju. Sapratām, ka šajā laikā visi tiešsaistē rīko savus koncertus un mēs savā starpā dalām auditoriju. Es arī ceru, ka šis stāvoklis neievilksies, ka tā būs tikai tāda fāze.
