Labrīt

Novadu reforma: Steigšus, bet ar kompromisiem un sagaidāmiem pēdējā brīža pārsteigumiem

Labrīt

Asociācija: Ministrijas atbalsta pasākumi viesmīlības biznesam nesasniegs vajadzīgo mērķi

Klātienes koncerti pēc ierobežojumu mīkstināšanas - ekskluzīvs, bet pieprasīts prieks

Pirmie klātienes koncerti pēc ierobežojumu mīkstināšanas – ekskluzīvs, bet pieprasīts prieks

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Divu mēnešu laikā pēc iespējas baudīt kultūru klātienē ir noilgojušies daudzi – par to liecina pieprasījums pēc biļetēm, ko iespējams iegādāties uz pirmajiem klātienes koncertiem. Pašlaik gan tas ir diezgan ekskluzīvs prieks, jo vienkop drīkst pulcēties tikai ap 20 klausītāju. Līdz ar to biļetes nav lētas un tāpat nespēj nosegt rīkotāju izmaksas. Taču ar kaut ko ir jāsāk, saka pasākumu producenti, un arī mūziķi augstu novērtē iespēju atgriezties uz skatuves un dzīvas auditorijas priekšā.

Ar izteiksmīgu nosaukumu “Koncerts pirmajā rindā” jau 21. maijā skatītājus pie sevis aicina kultūrvieta “Hanzas perons”, trīs vakarus pēc kārtas piedāvājot koncertsarunas ar mūziķiem Lindu Leen, Jolantu Gulbi-Paškeviču, Denisu Paškeviču un Kristapu Vanadziņu, kā arī Andreju Osokinu un Katrīnu Gupalo. “Hanzas perona” direktore Ieva Irbina stāsta, ka katrs koncerts notiks trīs reizes un mākslinieki arī sarunāsies ar klausītājiem.

“Vienmēr cilvēki ir vēlējušies sēdēt pirmajā rindā, jo tā nodrošina tuvo klātbūtnes sajūtu, tu redzi mākslinieku un viņa emocijas, dzirdi, ko viņš saka pat tad, ja viņš kaut ko pasaka klusi pie sevis. Tā kā mums ir atļauts pulcēties līdz 25 cilvēkiem, tad koncerts pirmajā rindā ir tieši tas, ko šobrīd varam izdarīt,” skaidro Ieva Irbina.

Ieva Irbina
Ieva Irbina

Ievērot ierobežojumus nebūšot grūti – “Hanzas perona” plašās telpas ļauj izvietot galdiņus ar lielu distanci un ievērot citus piesardzības pasākumus.

Vēlmi atgriezties klātienes koncertos apliecina fakts, ka vairums biļešu jau izpārdotas, kaut arī nelielā skatītāju skaita dēļ biļetes cena ir 50 eiro.

“Pat ja mēs izpārdodam visas biļetes, ienākums no koncerta ir tikai tūkstotis eiro. Tā kā mums ir jāsamaksā visas licences, izmaksas par dezinfekciju un tā tālāk, tas atlikums, ko varēsim nodrošināt kā ieņēmumu māksliniekam un nosegt producēšanas izmaksas, ir ārkārtīgi zems.

Tas nekādā veidā netiek darīts tamdēļ, lai kāds gūtu lielu peļņu. Es domāju, ka visi saprot, ka nekādas peļņas šeit nav.

Mēs gribam atdzīvināt koncertu apmeklēšanu un, izmantojot to, ko mums šobrīd ļauj darīt, sākt strādāt,” norāda Irbina.

Ar lieliem burtiem “KLĀTIENES koncerts” savu afišu 26. maijā iezīmējusi koncertzāle “Lielais dzintars”. Divdesmit klausītāji klātienē varēs dzirdēt Imanta Kalniņa dzimšanas dienai veltīto Daumanta Kalniņa un Kaspara Zemīša koncertprogrammu “Kamēr vien gliemeži skrien”, pārējiem pārdos biļetes uz tiešraidi. Šī programma jau četrus gadus ir mūzikas nama “Daile” repertuārā.

“Tā mums ir tradīcija ik gadu 26. maijā, un arī šogad bijām plānojuši šo koncertu “Dailē”. Bet, ņemot vērā šo situāciju, mūs uzrunāja Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”, par ko viņiem liels paldies,” stāsta mūzikas nama “Daile” vadītāja Anda Zadovska, norādot, ka šis nav vienīgais “izbraukuma” projekts. Ar Daumantu Kalniņu un pianistu Romānu Vendiņu tapusi arī neliela programma “Vasaras noskaņojums”, kas 30. maijā skanēs Jaunpils pilī, bet 31. maijā – Vecpiebalgā, Kārļa Skalbes “Saulrietos”. Katrā vietā būs trīs koncerti, katrā koncertā – 23 klausītāji. Biļetes cena – 22 eiro, teju visas jau izpārdotas.

Zadovska atzīmē: “Ja atļaus 50 cilvēkus, tad es domāju, ka mēs arī ''Dailē'' uz vietas varēsim mazākus koncertus ar galdiņiem rīkot, jo telpa mums to atļauj. Bet pagaidām ar 25 cilvēkiem tas īsti nav iespējams, jo nulle ir lielāks cipars nekā mīnuszīme.

Kad mēs to lielo māju iedarbinām un ieslēdzam visas gaismas, mēs gribēdami ar 25 cilvēku ieņēmumiem nevaram nosegt elektrību un citus izdevumus.

Tāpēc pagaidām esam izvēlējušies izbraukt ārpus “Dailes”.”

Anda Zadovska
Anda Zadovska

Zadovska stāsta, ka pašlaik mūzikas nams “Daile” vēl spēj izdzīvot no tukšākajiem vasaras mēnešiem iekrātās naudas, taču tā drīz beigsies. Pasākumu rīkotāji pilnīgā dīkstāvē bijuši kopš 12. marta, bet telpu īri un komunālos maksājumus neviens nav atcēlis. Un arī koncerti 20 klausītājiem tos nespēj nosegt, piekrīt Ieva Irbina no “Hanzas perona”: “Bez atbalsta tieši šīm izmaksām es baidos, ka ilgstoši neviens nevarēs izturēt.”

Taču skaidrības par šādu atbalstu pagaidām nav, un pasākumu rīkotāji joprojām ir lielā neziņā par nākotni.

Viens no daudziem mūziķiem, kas aktīvi meklēja uzstāšanās iespējas arī pilnīga pulcēšanās ierobežojuma laikā, ir pianists Andrejs Osokins. Tiešraides koncertos viņš spēlēja gan Cēsu, gan Liepājas koncertzālēs. Bet klātienes klausītāju ļoti pietrūcis.

Osokins stāsta: “Īpaši šajos divos mēnešos esam sapratuši, cik ļoti skumstam, kad nav šīs iespējas. Gan būt uz skatuves, gan klausīties šos koncertus festivālā būs tik liels prieks, ka es jau tagad nevaru gulēt no tā adrenalīna – atkal ir iespēja spēlēt klausītājiem!”

Andrejs Osokins
Andrejs Osokins

Osokins ne tikai spēlēs “Hanzas perona” koncertā, bet sarīkojis pat savu mini-festivālu. Tā esot sen lolota ideja, kas tagad īstenosies koncertos maija beigās un jūnija sākumā jaunatklātā “Yamaha” mūzikas salonā Brīvības ielā. Spēlēs gan Andrejs pats, gan viņa draugi mūziķi, toskait ģitārists Rihards Lībietis un režisors Vladislavs Nastavševs.

Muzicēšanu nelielajam 20 klausītāju lokam Osokins salīdzina ar koncertiem aristokrātu salonos 19. gadsimtā un piekrīt – kamēr būs pulcēšanās ierobežojumi, kultūra klātienē neizbēgami būs elitārs pasākums.

“Jā, tas būs citādāk. Nezinu, varbūt būs arī labdarības koncerti. Varbūt būs kāda citāda kultūras būšana. Bet skaidrs, ka tā pārdzīvos pārmaiņas. Tāpēc ir ļoti svarīgi saglabāt valsts atbalstu. (..) Šis būs arī pārbaudījums sabiedrībai, cik mēs cienām mākslu un kultūru. Vai arī mēs uzskatām, ka galvenais, lai ir maize uz galda, un bez pārējā var dzīvot. Šis ir svarīgs robežpunkts, un es ļoti ceru, ka mēs visi kopā tomēr izvēlēsimies variantu, ka ir gan maize, gan kultūra. Jo kultūra ir garīgā maize,” spriež Osokins.

Veselības ministrija pieļāvusi – ja epidemioloģiskā situācija nepasliktināsies, tad iekštelpu pasākumos atļauto cilvēku skaitu varētu palielināt līdz 50. Tiekot arī vērtēts, vai ārtelpu pasākumiem var piemērot citādākus cilvēku skaita kritērijus.

KONTEKSTS: 

Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā. Tās laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās.

Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci.

No 12. maija pakāpeniski atsāk darboties muzeji, bibliotēkas, privātās kultūrvietas un var notikt nelieli kultūras pasākumi gan iekštelpās, gan ārtelpās. Kultūras iestādēm noteikti dažādi sanitārie protokoli, kas jāievēro, atsākot darbu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti