„Es esmu tiešām sirsnīgi pateicīgs gan muzikantiem, gan orķestrim un, protams, diriģentam. Viņš ir ļoti daudzsološs. Tika galā ar visai sarežģītām divām partitūrām,” saka komponists Georgs Pelēcis.
Komponists Georgs Pelēcis ir pārcenties un uzrakstījis savu „Endorfīnu mūziku” trijās daļās, kad patiesība šī trešā daļa šķiet neobligāta,” norāda muzikoloģe Inese Lūsiņa.
„Es arī kolēģiem smejos, ka es drīz sākšu rakstīt, kā Raimonds Pauls. Melodiju un tikai,” smej komponiste Indra Riše, piebilstot, „doma jāpasniedz kristalizēti vienkārši, lai citi saprot.”
Ineses Lūsiņa komentē, ka komponiste darījusi ļoti gudri, paņemot divas pasaules – debesis un zemi, un nostādot pretī.
Bija ļoti interesanti uz Kasparu [Ādamsonu] skatīties, jo viņš ļoti niansēti vada orķestri, līdzīgi ka kori un viņš ļoti labi jūt orķestri,” atzīst komponists, koncerta apmeklētājs Jēkabs Jančevskis.
„Ir liela laime diriģentam strādāt ar tik augstiem profesionāļiem un censties ar viņiem sadarboties uzklausīt viņus un dialoga forma mēģināt atšķetināt un krāsot katru no partijām,” uzsver orķestra diriģēšanas debitants Ādamsons.
Savukārt LNSO diriģents Andris Veismanis pauž uzskatu – Ādamsons ļoti labi parādījis to, ka katram diriģentam ir sava seja, sava pieeja orķestrim, skaņas mākslai un filozofijai.
Raksturojot Pētera Butāna skaņdarbu „Zvaigznes un ūdeņi”, Lūsiņa norāda, ka tas ir tik vērienīgs, apjomīgs un arī tik eklektisks, ka šķitis, kur to likt pēc atskaņojuma.
Latvijas jaunās mūzikas dienu koncertprogramma, kā vēstīts, turpināsies vēl līdz 3. aprīlim.
