Atceres brīdis sāksies ar aizlūgumu, pēc tam izskanēs dzeja un dziesmas no aktrises dēla, dziesminieka Kaspara Dimitera jaunā albuma “Ievainotie”. Jaunā albuma vadmotīvs ir mīlestība, tas tapis ilgstošākā laika periodā un ir divdaļīgs. Tajā netrūkst Dimiteram raksturīgo sociālkritisko dziesmu, tomēr dominējošā ir mīlestības tēma.
“Tā ir mīlestība uz Dievu pateicībā par to brīnumu, ko sauc par dzīvību, ko Viņš man ir devis, ko es varu novērtēt arī pēc visa, ko es esmu piedzīvojis, tāpat par tiem dzīvajiem, kas ir ap mani, par dabu, par tiem brīnumiem, kas ir dabā. Tā ir mīlestība arī pret dabu,” stāsta Kaspars Dimiters.
Visa albuma kopējo noskaņu vislabāk raksturo dziesma “Ievainotie”, kas izraudzīta arī albuma nosaukumam.
Autors stāsta, ka šo dziesmu veltījis kādam savam ticības brālim, kuram sašķobījās tāda it kā spoža, gaiša ģimenes dzīve un gadījās tāda tradicionāla ķibele, kāda šajā laikā gadās gandrīz katram ģimenē.
“Es viņam veltīju šo dziesmu, un tad pienāca klāt tās pārējās dziesmas, kas jau bija uzrakstītas, sapulcējās ap šo dziesmu. Un ievainoti jau mēs esam visi, ne jau tā teoloģiski – tur kopš paradīzes dārza laikiem, kopš Ādama un Ievas laikiem, bet mēs esam ievainoti ar visu to, kas notiek apkārt,” uzskata dziesminieks.
Albums vēsta par ievainojumiem, ko mums nodara kaislības, atkarības, subkultūra un sociālo tīklu matricas. Arī individuālisms un egoisms. Ar to visu saskāries arī autors, bet viņš vēsta – ir arī iespējams ceļš, kas ievainojumus dziedē, un visdziednieciskākais ir patiesas mīlestības spēks.
Viena no albuma dziesmām ir ļoti personiska, veltīta viņa sievai Līgai, tās nosaukums “Es tevi mīlu jau”.
“To es tā esmu piedzīvojis. Tāpēc es šo dziesmu veltīju Līgai. Jo es apprecējos no sirds, bet es nezināju, vai es viņu mīlu, bet es jutu, ka man jāsaka, ka es precēšu viņu. Un kā tur visādi pēc tam negāja… Arī manai mammai no sākuma nebija tik labas attiecības ar Līgu, skatījās varbūt uz viņu ne pārāk tīri,” atceras Dimiters. “Nu kā tad tā – kaut kāda meitene, oficiante ienākusi tur aktrises ģimenē. Bet beigās sanāca tā, ka Līga bija vienīgā, kas gandrīz mammu līdz pēdējam “iznesa” un kurai mamma uzticējās visās laicīgajās un garīgajās lietās. Ar to es gribu liecināt, ka – ja tu esi pacietīgs un ja tā otra pusīte tev ir tāda, kas māk pareizi arī piedot… Tad tev atklājas, ka tu to cilvēku esi iemīlējis. Es tevi mīlu jau. Tas tāds novēlējums ir tiem, kas nepaciešas vairs. Ir pierasts, pierasts, šitā vecene man jau apnika. Tas nekas, ka mums tur bērni. Es tagad padzīvošu tā foršāk. Nē. Tā nebūs.”
Albumā izmantotie tēli un metaforas labi ļauj nolasīt dziesminieka pašreizējo dzīves izjūtu, kad viņš jau aptuveni 10 gadus dzīvo un strādā laukos.
Viņš atskārtis, ka tikai tā var nokļūt dziļāk sirdij, savai būtībai un saiknei ar Dievu un mūžību.
Viņš visai aktīvi joprojām izmanto arī tīmekli, bet tomēr retu reizi esot Rīgā – novērotais ar svaigu aci arī viņu spēj pārsteigt. “Šodien arī - es nāku pa ielām un redzu, kā viss ir izmainījies. Cilvēki ir gadžetos noslīkuši vienkārši. Visi baksta,” norāda Dimiters.
“Agrāk mēs bijām rakstnieki, tagad mēs esam bakstnieki. “Kopotie Baksti” man varētu iznākt, vai ne?
Nevis Raksti, bet Kaspara Dimitera “Kopotie Baksti”. Viņš ir uzbakstījis jaunu grāmatu”.
Šīs nedēļas ceturtdiena, 11.oktobris, ir slavenās aktrises Vijas Artmanes mūžības pirmās desmitgades piemiņas diena. Tad arī pulksten 15 Pokrova kapos, kur atdusas aktrise, uz Mūžības skatuvītes notiks aizlūgums, kā arī viņas dēla Kaspara Dimitera jaunā albuma “Ievainotie” neliela ieskandināšana un dzejas lasījumi.
