Roberta Morana „Trīsvienības rekviēms” tapis 2011.gadā pēc Ņujorkas Trīsvienības baznīcas pasūtījuma kā veltījums 11.septembra traģēdijas 10. gadadienai. Pašam komponistam 11.septembra notikumi saistās ar šādām atmiņām: ”Es biju mājās 11. septembra rītā, kad brokastu laikā man zvanīja draugs un ļoti satrauktā balsī mudināja ieslēgt televizoru, jo patlaban notiekot uzbrukums Amerikai. Es teicu, lai viņš nejoko, jo tas ir neiespējami. Bet tad es ieslēdzu televizoru, un tur ieraudzītais lika pārslēgties it kā citā realitātē.”
10 gadus vēlāk, rakstot Rekviēmu traģisko notikumu piemiņai, komponists Roberts Morans nav reflektējis vairs tik daudz par savām personiskajām sajūtām, viņam svarīgāks šķitis kāds cits, ļoti būtisks konteksts: „Rekviēms ir vairāk par bērniem. Šie traģiskie notikumi man īpaši lika aizdomāties par bērnu likteņiem - gan tiem bērniem, kas palika bez vecākiem 11.septembrī, gan tiem, kuri karu un postījumu rezultātā cieš ikdienas. Šis fokuss uz bērniem noteica arī skaņdarba raksturu - lai arī tas ir Rekviēms, tam ir gaiša un cerīga intonācija, tas ir tāda nevainīga mīļuma caurstrāvots."
Rīgas Domā Roberta Morana „Trīsvienības Rekviēmu” tiks atskaņots pēc paša komponista iniciatīvas, jo pērn viņš apmeklēja Rīgu, bija sajūsmā par mūsu mūzikas dzīvi un izteica vēlmi savu kompozīciju atskaņot kādā no Latvijai nozīmīgiem sēru dienu pasākumiem. Atskaņojuma vadītājs Rīgas Domā - diriģents Mārtiņš Klišāns - Morana mūziku arī raksturo kā gaišu un augšupceļošu, tās vadmotīvs ir tieši zēnu kora dzidrās un tīrās balsis: „Rekviēma centrā ir viens koris, un tas ir zēnu koris. Šajā gadījumā arī bez mums pierastiem tenoriem un basiem, tikai zēnu balsis. Faktiski ļoti reti, kur šīs balsis arī šoreiz dalās. Tie pamatā ir visu laiku zēnu balsu unisoni. Tas pastiprināti izkristalizē dzidruma un gaišuma sajūtu un tieksmi pēc kaut kā augstāka. Es domāju, ka puiku balsu īpatnība vispār ir tāda, ka viņa it kā nepastarpināti uzreiz aiziet kosmosā”.
Atskaņojuma saistībā diriģentam Mārtiņam Klišānam lielākās rūpes saistās ar koncerta tehnisko pusi, jo lielās Doma baznīcas akustika ir ļoti jūtīga: „Rekviēma pavadošais sastāvs ir četri čelli, arfa un ērģeles. Iecere ir tāda, ka atskaņojumā zēnu koris būs lejā altāra daļā, turpat būs arī čelli un arfa, un ērģeles spēlēs no augšas. Attālums ir diezgan liels, un mums ir jāaprīko vide ar komunikāciju, lai ērģelnieks varētu redzēt mani un dzirdēt arī tiešo skaņu austiņās, lai mēs visu skanējumu varam dabūt kopā. Es domāju, ka baznīcas pašā vidū veidosies tāda patiesā kopskaņa. Vēl arī bez zēnu kora piedalīsies Rīgas Doma meiteņu kora grupa, un meitenes arī atradīsies augšā balkonā, tā kā tāds elevatorisks iespaids būs jūtams droši vien baznīcas akustikā”.
Roberta Morana „Trīsvienības rekviēma” pirmatskaņojums Latvijā notiks pirmdien Rīgas Domā, pirms tā ievadvārdus teiks Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.
