Pianists Rihards Plešanovs, kura dzimtā puse ir Gulbene, Rēzeknē pirmatskaņos koncertprogrammu, kurā skanēs Imanta Zemzara, Fazila Saja, Ģērģa Ligeti, Lindas Leimanes, Olivjē Mesiāna, Pētera Vaska, Edgara Raginska un paša Riharda skaņdarbi.
Par sestdien gaidāmo koncertprogrammu pianists stāsta:
“Lai gan programma ir kontrastaina, iestudēšanas procesā saskatīju daudz līdzību starp šiem skaņdarbiem.
Imanta Zemzara 1973. gadā rakstītajās “Faktūrās” saklausāma rokmūzikas un minimālisma elementi, kas labi sasaucas ar Ligeti virtuozajām etīdēm. Lindas Leimanes skaņdarbs “Les Fleksibles”, ko esmu pirmatskaņojis, saklausāmas austrumnieciskas intonācijas, kas atbalsojas ar turku strinkšķināmo instrumentu baglamu, ko savā kompozīcijā “Black earth” imitē Fazils Sajs. Pētera Vaska “Baltā ainava” un Olivjē Mesiāna “Jēzus bērniņa skūpsts” ir kā apskaidrota meditācija, kas ļauj ielūkojoties savā zemapziņā. Savukārt mana kompozīcija “Veltījums Džonam Keidžam” un Edgara Raginska skaņdarbs “Mazā elektroniskā mūzika” ir enerģisku ritmu un hipnotisku deju caurvīta.”
Piektdienas, 29. maija, vakarā pulksten 19.00 “Gors” profilā sociālajā tīklā “Facebook” būs iespējams noskatīties pirmskoncerta sarunu ar pianistu Rihardu Plešanovu. Savukārt koncerta tiešraide, nopērkot pieejas kodu, būs pieejama gan “Biļešu paradīze” mājaslapā, gan “Gors” mājaslapā.
Par mūziķi
Pianists Rihards Plešanovs uzstājas gan kā solo mākslinieks, gan ar orķestriem – viņš sadarbojies ar “Kremerata Baltica”, “Sinfonietta Rīga”, Liepājas Simfonisko orķestri un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri –, kā arī regulāri sadarbojas ar Latvijas Radio kori. Viena no tuvākajām iecerētajām sadarbībām ir dzejnieces Annas Rancānes koncertuzvedumā “Latgolys freska”, kura pirmizrāde no aprīļa pārcelta uz septembri. Rihards Plešanovs ir klavierkvarteta “Quadra” un ansambļa “Arcandela” mūziķis. Pianists pirmatskaņojis Jēkaba Jančevska, Anitras Tumševicas, Lindas Leimanes un citu latviešu komponistu jaundarbus, regulāri veic ierakstus teātra izrādēm un kinofilmām.
KONTEKSTS:
Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā. Tās laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās.
Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci.
No 12. maija pakāpeniski atsāk darboties muzeji, bibliotēkas, privātās kultūrvietas un var notikt nelieli kultūras pasākumi gan iekštelpās, gan ārtelpās. Kultūras iestādēm noteikti dažādi sanitārie protokoli, kas jāievēro, atsākot darbu.
