2015.gada nogalē Andrejs Osokins un Katrīna Gupalo – divi ļoti spoži un arī iemīlējušies mūziķi - izveidoja koncertizrādi „100 gadi ar Piafu”. Tā kļuva klausītāju ļoti iemīļota, spēlēta daudzviet Latvijā un vēl šogad tai bija sarīkoti vairāki papildkoncerti.
Panākumu iedvesmoti, abi mūziķi tagad veido jaunu koncertizrādi „Pēc pusnakts”, kas šoreiz veltīta amerikāņu mūzikas tā sauktajam zelta laikmetam 20.gadsimtā un kurā skanēs melodijas no populāriem mūzikliem un kino filmām. Piafai veltītajā izrādē mūziķi veidoja ļoti interesantu tiltu starp klasisko mūziku un Piafas dziesmām, un līdzīgi, kā stāsta Andrejs Osokins, būs arī jaunajā amerikāņu mūzikai veltītajā uzvedumā.
"Tur būs mūsu skatījums par šo mūziku, šo stilu un tā ietekmi uz visu mūziku, ko mēs dzirdam tagad – gan popmūziku, gan rokmūziku – viss ir ļoti balstīts uz džeza pamatiem, uz tiem pamatiem, kas bija noformējušies tieši tajā laikā," pastāstīja virtuozais pianists.
Līdzās Katrīnai Gupalo un Andrejam Osokinam jaunajā koncertizrādē „Pēc pusnakts” piedalīsies arī sitaminstrumentālists Elvijs Endelis un dejotāja Gabija Bīriņa. Pirmizrāde notiks 14.februārī Liepājā, „Lielajā dzintarā”.
Paralēli izrādei Andrejs Osokins gatavojas Ineses Galantes koncertam Jūrmalā, kā arī savam solokoncertam Rīgā, kurā piedāvās ļoti interesantu klaviermūzikas programmu, atklājot saikni starp latviešu un ārzemju komponistu daiļradi.
Piemēram, koncertā skanēs divas „mēness gaismas” – viena mūsējā, Jāzepa Vītola komponētā, otra – slavenā franču komponista Kloda Debisī „Mēnesgaisma”, kas kļuvusi arī par populārās filmas „Krēsla” skaņu celiņu:
"Mēs varēsim dzirdēt, kā šie divi komponisti gandrīz vienā un tajā pašā laikā 20.gadsimta sākumā uzrakstīja šo tēlu, šo skaisto ainu. Debisī šajā mūzikā ir ļoti romantisks, tāpat arī Vītols savā mūzikā pauž tieši viņam raksturīgo mūzikas garu,” savu skatījumu atklāja mūziķis.
Andrejs Osokins koncertā vēl piedāvās saklausīt, kā Jāzeps Vītols savulaik iespējams ietekmējis savu skolnieku Sergeju Prokofjevu un tas saklausāms skaņdarbā „Romeo pie Džuljetas pirms šķiršanās”.
"Aina sākas ar tādu kā skaistu šūpļa dziesmu, un ir sajūta, ka to varētu būt uzrakstījis Jāzeps Vītols," sacīja Andrejs Osokins. "Ļoti līdzīgi. Varbūt Prokofjevs mēģināja kaut kādā veidā atcerēties to laiku, kad viņš mācījās Pēterburgas konservatorijā, kur Vītols bija ļoti liela autoritāte. Es likšu koncertā blakus divas Vītola šūpļa dziesmas un šo Prokofjeva skaņdarbu, un es ceru, ka klausītāji redzēs to brīnumu, ka Vītola klātbūtne šeit ir ļoti labi saskatāma”.
Andrejs Osokins koncertā meklēs arī paralēles starp Volfganga Dārziņa un vācu dižgara Johanesa Brāmsa vēlīnajiem opusiem,
kas skan ļoti nepiespiesti, brīvi un sirsnīgi un kuros atklāta ļoti personiska un daiļa mūzikas pasaule.
Pianists koncertā iekļāvis arī Artura Maskata speciāli viņam veltītu skaņdarbu, ko iedvesmojuši Gruzijas iespaidi. "Tā nosaukums ir „Kazbegi. Tsminda-Sameba”, ko grūti atcerēties. Tas ir klosteris Gruzijā, tā ir ļoti skaista vieta, kur ļoti augstu kalnos ir klosteris, burvīga daba, Gruzijas vēsture un arī Dieva klātbūtne. Un tas viss izskan Maskata mūzikā,” paskaidroja pianists.
Andreja Osokina solokoncerts, kura laikā tiks prezentēts arī viņa jaunais soloalbums, notiks 25.februārī mūzikas namā „Daile”, bet jau 14.februārī, Valentīna dienā, Liepājā pirmizrādi piedzīvos viņa un Katrīnas Gupalo jaunā koncertizrāde „Pēc pusnakts”.