Koncertā skanēs Ferenca Lista, Bēlas Bartoka, Pētera Vaska, Jāzepa Vītola un latviešu mūsdienu komponistu darbi, kas tapuši, iedvesmojoties no ungāru mūzikas, jaundarbi: Daces Aperānes "Cimbala", Gundegas Šmites "Ungāru klavierainavas", Jāņa Zandberga "Čardāšs" un ungāru komponista Mātē Hološa "Latmotīvi".
Diānu Zandbergu Spānijas laikraksts La Vanguardia nodēvējis par pianisti, kurai pirkstos ir uguns - klavieres sākusi spēlēt piecu gadu vecumā. Starptautisku atzinību viņa izpelnījusies jau 1995. gadā starptautiskajā pianistu konkursā Concours musical de France Parīzē, iegūstot Galveno balvu.
Pēc maģistra grāda iegūšanas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) profesora Jura Kalnciema klasē, viņa turpinājusi studijas doktorantūrā pie profesores Jeļenas Ļebedevas un profesora Sergeja Osokina. No 2000. līdz 2004. gadam Diāna studējusi Eiropas Mūzikas akadēmijā Milānā pie leģendārā pianista Lazara Bermana, bet no 2004. līdz 2008. gadam Granadosa-Maršala akadēmijā Barselonā pie izcilās spāņu pianistes Alisijas de Laročas (Alicia de Larrocha).
Kopš 1996.gada Diāna Zandberga koncertējusi Latvijā, Krievijā, Lietuvā, Somijā, Francijā, Slovākijā, Spānijā, Bulgārijā, Rumānijā, Polijā, Vācijā, Itālijā, Kubā un Amerikas Savienotajās Valstīs, gan atskaņojot soloprogrammas, gan arī uzstājusies kā soliste ar Šumenas simfonisko orķestri Bulgārijā, Katalonijas simfonisko orķestri (diriģents Uve Munds) Palau de la Musica Catalana Barselonā, Bakau Filharmonijas simfonisko orķestri (diriģents Frančesko Atardi (Francesco Attardi)) Rumānijā un Itālijā Milānā Teatro dal Verme prestižajā koncertciklā Serate Musicali un ar Krievijas Valsts simfonisko orķestri Klasika (diriģents Aleksandrs Kantorovs) Sanktpēterburgā Šerementjevu pilī, Starptautiskā Mocarta simpozija noslēgumā (2011).
Pianistes spēle ieskaņota vairākos kompaktdiskos – Transkripcijas (2003), Sapņi par Spāniju (2011) un Veltījums Lista divsimtgadei (2012).
