Ludoviko Einaudi ir viens no aktuālākajiem un pazīstamākajiem Eiropas pianistiem un komponistiem un pirmais klasiskās mūzikas komponists, kurš jebkad iekarojis Lielbritānijas populārās mūzikas čārtus. Komponista radītā mūzika ir tikpat unikāla kā viņa izcelsme – Einaudi vectēvs bija Itālijas prezidents, savukārt viņa tēvam piederēja viena no lielākajām grāmatu izdevniecībām valstī un pat Eiropā. Alkas iet pašam savu ceļu pamudināja Einaudi pievērsties mūzikai – jaunībā viņš studēja klasisko mūziku, bet vēlāk, strādādams par asistentu pie avangarda mūzikas meistara Lučiano Berio (Luciano Berio), iemācījās nojaukt robežas starp akadēmisko un populāro mūziku. Tomēr visbūtiskākā lieta, ko Einaudi iemācījās no sava skolotāja, bija izpratne par to, ka mūzika ir it visur – celtnēs, dzīvniekos, sapņos, krāsās, emocijās, balsī, valodās, laikā, bailēs, kustībā, lietū, – un tikai gaida, lai to transformētu skaņā.
Einaudi emocionālos skaņdarbus atpazīs laba kino un seriālu gardēžu ausis – komponista mūzika skanējusi tādos kinodarbos kā „Melnais gulbis” (Black Swan) un „Neaizskaramie” (The Intouchables), biogrāfiskajā stāstā „Joprojām esmu te” (I am Still Here), TV seriālā „Doktors Živago” (Doctor Zhivago) un daudzos citos. Par skaņu celiņu itāļu filmai „Fuori dal mondo” (No šīs pasaules) pianists saņēmis nomināciju Amerikas kinoakadēmijas balvai Oskars, kā arī prestižo „Echo Klassik” balvu.
Jaunākais Ludoviko Einaudi albums „Elements” klajā nāca 2015. gadā, tūdaļ iekarojot plašu atzinību. “”Elements” sākās no vēlmes radīt kaut ko pavisam jaunu, izmantojot plašu zināšanu spektru. Es novilku jaunu robežu starp to, ko zinu, ko nezinu un ko esmu sen ilgojies izzināt: mītu rašanos, periodiskajām tabulām, Eiklīda ģeometriju, Kandinska gleznām, skaņas un krāsas matēriju, sakaltušu zāli, formām un ainavām. Mēnešiem ilgi klīdu haotiskās vīzijās, domās un izjūtās, līdz pēkšņi viss salikās vietās – it kā visi elementi būtu vienas pasaules daļa, manis daļa,” skaidro komponists. „Elements” bija pirmais albums, kas iekļuva Lielbritānijas populārās mūzikas topā kopš 1992. gada, kad tika izdots poļu komponista Henrika Gurecka (Henryk Górecki) darbs „Symphony of Sorrowful Songs”.
Ludoviko Einaudi koncertos uzstājas kopā ar pavadošo sastāvu, kurā ietilpst čells, ģitāra un citi instrumenti, allaž saviļņojot visdažādāko publiku. Kā rakstīja „Oxford Mail”, “retajam klasiskās mūzikas izpildītājam izdodas vienlīdz iepatikties kā emocionāliem pusaudžiem un ādas apģērbā tērptiem motociklistiem, tā džentlmeņiem dārgos uzvalkos un dāmām smalkās kokteiļkleitās”.
