Pētījums: Latvijas iedzīvotāji priekšroku dod popmūzikai un rokmūzikai

Latvijā mūziku ikdienā klausās vairāk nekā 90% aptaujāto iedzīvotāju, taču tikai neliela daļa tērē naudu tās iegādei; vispopulārākā Latvijā ir popmūzika, tai seko rokmūzika, secināts Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) un socioloģisko pētījumu aģentūras “Kantar” veiktajā aptaujā par Latvijas sabiedrības mūzikas patēriņa paradumiem.

Pētījums parāda arī Latvijas sabiedrības mūzikas gaumi, žanru izvēli un mūzikas klausīšanās paradumus. Piemēram, žanru izvēlē liels pārsvars ir popmūzikas žanram, kuru izvēlas 38% aptaujāto.

Popmūzikai ar 16% seko rokmūzika, bet žanru topa pirmajā piecniekā ir arī šlāgermūzika ar 8%, elektroniskā mūzika ar 7% un klasiskā mūzika ar 6%.

Pētījums tiek veikts katru gadu, lai monitorētu Latvijas iedzīvotāju vēlmes un ieradumus mūzikas izvēlē. “Šis ikgadējais pētījums dod iespēju mūzikas industrijas pārstāvjiem, mūziķiem, autoriem un citiem radošās jomas pārstāvjiem saprast sabiedrības intereses, paradumus un arī izvēles mūzikas patēriņa jomā,” skaidroja LaIPA izpilddirektore Liena Grīna. “Ir prieks, ka pamazām redzam uzlabojumus sabiedrības izpratnē par to, ka mūzika, tāpat kā jebkura cita patēriņa joma, nav bezmaksas. Ir labi, ka sabiedrība arvien vairāk apzinās autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību nozīmi, saprot to, ka mūziķiem, komponistiem, dzejniekiem ir tiesības par savu darbu izmantošanu saņemt taisnīgu atlīdzību,” uzsvēra Liena Grīna. “Protams, gribētos, lai izpratnes līmenis šajā jautājumā augtu straujāk, tāpēc šeit saskatām lielu skaidrošanas un izglītošanas darba lauku,” norādīja LaIPA izpilddirektore.

Mūziku ikdienā klausās absolūtais vairākums aptaujāto – 93%, taču tikai 23% tērē naudu mūzikas iegādei.

Šādu situāciju izskaidro arī atbildes uz jautājumu, kur Latvijas iedzīvotāji klausās mūziku. 44% to dara, pārvietojoties ar transportlīdzekli, bet 32% mūziku klausās mājās. Tikai 14% iedzīvotāju iemīļotās mūzikas iegūšanas avots ir straumēšanas servisi. No tiem, kuri tērējuši naudu mūzikas iegādei, puse šim nolūkam atvēlējuši līdz 10 eiro gada laikā.

“Svarīgi, ka 46% iedzīvotāju piekrīt, ka par intelektuālā īpašuma izmantošanu ir jāsaņem taisnīga atlīdzība,

bet 44% no aptaujātajiem principā atbalsta autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību pamatu iekļaušanu vispārējās izglītības programmā,” aptaujas rezultātus komentēja LaIPA izpilddirektore Liena Grīna. “Tas norāda, ka sabiedrība vēlas zināt un izprast šīs ierasti sensitīvās tēmas būtību.” Viņa akcentēja vēl kādu aptaujā noskaidrotu niansi: 43% no aptaujātajiem piekrīt tam, ka intelektuālā īpašuma radīšana var dot būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikas ilgtermiņa attīstībai un labklājībai. “Tas ir ļoti nozīmīgs secinājums un liecina par sabiedrības pieaugušo izpratni intelektuālā īpašuma jautājumos,” sacīja Liena Grīna.

Kā liecina aptauja, absolūto vairākumu iedzīvotāju (82%) Covid-19 pandēmija attiecībā uz mūzikas klausīšanās paradumiem nav ietekmējusi.

11% aptaujāto mūziku klausījušies vairāk, bet 7% – mazāk. Vairāk mūziku pandēmijas laikā klausījušies jaunieši no 19 līdz 24 gadiem (īpaši šis rādītājs audzis skolēnu un studentu vidū).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt