Pēteris Vasks: Ziedonim veltītās «Mīlas dziesmas» ir rēnas

Imantam Ziedonim veltītajā dziesmu ciklā “Mīlas dziesmas” ir daudz klusuma, jo mīlestība sākas klusumā. Šīs dziesmas ir rēnas, ar prātu iegrožotas. Nav eksplozijas, nav jūtu izlaušanās, - tā par jaundarbu „Mīlas dziesmas”, kas piedzīvos pirmatskaņojumu “Rīgas festivāla” koncertā “Perts, Vasks un Silvestrovs” 12. jūnijā Rīgas Sv. Pētera baznīcā, saka komponists Pēteris Vasks.

“Tā diena, kad atvadījāmies no Imanta Ziedoņa, man likās kā tāds eņģeļa spārna vēziens pār Latviju. Atvadu ceremonijas lapiņā bija nodrukāts dzejolis, kas sākas ar rindām “Ne lapa nekustas. // Es šonakt degšu sveci / un iešu, sveci rokās, tālu pļavās”. Nākošajā dienā pēc atvadīšanās no dzejnieka uzrakstīju dziesmu,” stāsta Pēteris Vasks. „Pēc tam, tajā visā noskaņā dzīvodamies, atradu vēl vienu otru dzejoli. Sanāca cikls, kur pirmā dziesma kļuva par cikla noslēdzošo dziesmu. Ziedoņa krājumā tas saucas – “Mīlas dzejoļi”. Un man būs “Mīlas dziesmas”.”

Tajās dziesmās ir daudz klusuma. Mīlestība sākas klusumā. Es teiktu, ka šīs dziesmas ir rēnas, varbūt tas ir īstais vārds... Ar prātu iegrožotas. Nav eksplozijas, nav jūtu izlaušanās. Varbūt kādubrīd viens otrs traģiskāks piesitiens. Mīlestības vārdus jau saka klusu. Pusbalsī. Čukstot,” norāda komponists, precizējot:

„Ir gan zināma pretruna – dzejolī lietota “es” forma, un dzied koris. 25 koristi dziedās “es”. Bet varbūt katrs izdziedās savu mīlestības stāstu. Galvenais, lai šis stāsts būtu silts, dodošs, neko neprasošs.”

Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā šajā koncertā izpildīs arī eksistenciālu pārdomu caurstrāvoto Arvo Perta un Valentīna Silvestrova skaņdarbu programmu. Gan Arvo Perts, gan Valentīns Silvestrovs ir izteikti introvertas mākslas radītāji, viņu darbi rosina paškritiskus vērtējumus un eksistenciālas apjēgsmes, tos caurstrāvo miers, gaišums un sakrāls skaistums. Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā ar panākumiem dziedājis Perta un Silvestrova mūziku daudzviet pasaulē.

„Tintinnabuli” jeb zvaniņu tehnikas izgudrotājs Arvo Perts nav slēpis piederību krievu pareizticīgo baznīcai, vēl būdams Padomju Igaunijas pilsonis, t. i. pirms emigrēšanas uz Berlīni 1980. gadā. Savulaik žurnālam “Rīgas Laiks” komponists atklājis savu saikni ar Rīgas pareizticīgo baznīcas mācītājiem: tēvu Oļegu, kurš bija komponista draugs un sirsnīgs sarunbiedrs, un arhimandrītu Tavriju, kura attieksme bija distancētāka, tomēr ne bez iedziļināšanās un pat gaišredzības. 1997. gadā Arvo Perts sacerēja “Grēku nožēlas kanonu”, kura teksta autors ir Krētas Andrejs un kura fragmenti iekļauti Rīgas festivāla koncerta programmā. Ir ziņas, ka pēc pārcelšanās uz dzīvi Rietumos Perta uzskatus un pasaules izjūtu stiprināja kontaktēšanās ar arhimandrītu Sofroniju (1896–1993), kurš mudinājis Pertu vairāk komponēt – “tā par jums uzzinās visa pasaule”. Arhimandrīta namā netālu no Eseksas Perts ik gadu pavadījis vairākus mēnešus, komponējot un apmeklējot dievkalpojumus netālajā klosterī, ko dibinājis tēvs Sofronijs.

Ukraiņu dzīvais klasiķis Valentīns Silvestrovs, saukts par pēcskaņas meistaru, ir viens no savdabīgākajiem un introvertākajiem mūsdienu komponistiem. Nebūdams PSRS “centra” (t. i. Maskavas vai Ļeņingradas) komponists, avangardiski noskaņotais Silvestrovs pakļāva savu daiļradi visām iespējamām represijām – to skaitā bija izslēgšana no Komponistu savienības un partitūru nepublicēšana, kā arī darbu neatskaņošana. Pelnījis iztiku ar dažāda rakstura darbiem, kuru vidū iespēja mācīt mūziku skolās uzskatāma par varas gaiteņu labvēlību arī tajos gados, kad Silvestrova vārds jau bija labi pazīstams visā pasaulē. Krievu mūzikas zinātniece Tatjana Čeredņičenko trāpīgi norādījusi, ka Silvestrova mūzika būtībā ir postmūzika, respektīvi, tai raksturīga īpaša interese par pēcskaņu. Tas precīzi formulēts Svetlanas Savenko teiktajā: “Mūzikas ontoloģiskais fakts ir noticis, ja forma pēc visiem parametriem ir noslēgta, tomēr turpina skanēt kādā it kā netveramā telpā”. Pašam komponistam labpatīk apzīmējums metamūzika jeb skaniskā izteiksme metaforas veidā.

Latvijas Radio kori, vienu no Eiropas pieprasītākajiem profesionālajiem kamerkoriem, var saukt par skaņu laboratoriju – koristi regulāri dažādo savu vokālo arsenālu, pievēršoties gan tradicionālās dziedāšanas noslēpumiem, gan ceturtdaļtoņu un virsskaņu dziedāšanas mākslai. LRK veiktie latviešu komponistu jaundarbu ieskaņojumi vairākkārt uzvarējuši UNESCO starptautiskajā konkursā ROSTRUM. Koris regulāri uzstājas prestižos starptautiskos mūzikas forumos (Baltic Sea Festival, Klangspuren, La Musica, Ultima, Venēcijas biennāle u. c.) un prestižās koncertvietās (Amsterdamas Concertgebouw un Muziekgebouw, Berlīnes Konzerthaus, Parīzes Elizejas lauku teātris, Ņujorkas Linkolna centrs u. c.). Trīs līdz četras reizes sezonā nāk klajā jauni Latvijas Radio kora CD , sešas reizes koris saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu. Koncerta diriģents būs Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs, viens no Latvijas ievērojamākajiem diriģentiem, diriģēšanas pedagogs, producents – Sigvards Kļava.

Kā ziņots „Rīgas festivāls” šogad notiks no 3. līdz 20. jūnijam, pulcējot izcilākos Latvijas un citvalstu māksliniekus. Atklāšanas un noslēguma koncertos mūsu izcilo mūziķu Vestarda Šimkus un Baibas Skrides sniegumā varēsim baudīt šī gada jubilāra Riharda Vāgnera mūzikas diženumu. Koncertos dzirdēsim arī Lielās mūzikas balvas 2012 laureāti akordeonisti Kseniju Sidorovu, kori “Latvija”, pianistu Juri Žvikovu, publikas iemīļoto dziedātāju Renāru Kauperu, Latvijas sitaminstrumentu zvaigznes, kanādiešu mecosoprānu Mišu Brigergosmani, a cappella kvartetu „Anonymous 4” no ASV, Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri u. c.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti