Vaska Alta koncerts komponēts aizrautīgajam „Grammy” balvas nominantam, altistam Maksimam Risanovam. Skaņdarbu kopā ar Velsas BBC Nacionālo orķestri Risanovs atskaņoja 20.maijā „Vale of Glamorgan” festivālā Kārdifā.
„Katrs [manis radītais] skaņdarbs ir mans bērns. Kad viņš nāk pasaulē, tad, ziniet, tas ir sevišķs stāvoklis – tāda garīgā augstsprieguma, varētu arī teikt, priekšinfarkta stāvoklis,” intervijā saka komponists. „Bieži ir tā, ka es uzticu mana skaņdarba atskaņojumu mūziķiem, kuriem es ticu, kurus es mīlu, kas ir mani brāļi, domubiedri, un tad ir mierīga sajūta. Viņi laiž skaņdarbu pasaulē ar lielo mīlestību, nevis neieinteresēti, un tad jau beigu beigās iznāk tīri labi.”
Atceroties Alta koncerta pasaules pirmatskaņojumu Velsā, Vasks stāsta, ka sajūta bijusi traka, jo mūziķi, izņemot solistu, bija nesagatavojušies, bet, lai sagatavotos, bija pavisam maz laika, un tūlīt jau bija klāt pats koncerts, tāpēc komponists uzskata, ka īstais pirmatskaņojums būs te, dzimtenē, jo te "būs laiks satikties, runāt un varbūt arī strīdēties" ar mūziķiem.
Jau vēstīts, ka Rudens kamermūzikas festivālu 30. septembrī plkst. 19 Dzintaru koncertzālē atklās pasaulslavenais „Quatuor Ebène” no Francijas, kas ir kļuvis par izsmalcināti kaismīgās franču kamermūzikas tulku visā pasaulē un ieguvis ievērojamākos akadēmiskās mūzikas apbalvojumus, tai skaitā prestižo „ECHO Klassik 2015”. Koncertā varēsim baudīt Ludviga van Bēthovena stīgu kvartetus un Kloda Debisī daiļradi.
Rudens kamermūzikas festivāls ir nozīmīgākais un tradīcijām bagātākais kamermūzikas festivāls Latvijā, kas, sākoties rudens/ziemas koncertsezonai, notiek Rīgā un citās Latvijas pilsētās kopš 1993. gada. Rudens kamermūzikas festivāls ir labāko Vīnes un Zalcburgas kamermūzikas tradīciju iedzīvināšana Rīgā, kuru atslēgas vārds ir “smalkums”.
Rudens kamermūzikas festivāla patrons komponists Pēteris Vasks uzsver, ka kamermūziku nevar atskaņot mūziķi, kuri nav iemīlējušies mūzikā, jo kamermūzikā muzikālais stāsts ir ļoti intīms un personīgs.
"Mūziku labāk ir klausīties ar aizvērtām acīm, bet kamermūziku – ar atvērtām, tāpēc ka ir apbrīnojami skatīties, kā mūziķi savā starpā komunicē, kā viņi savu vienu tēmu piespēlē kolēģim un kā viņš uz to atbild. Tur ir fantastiski interesanti stāsti, kā mūziķi muzicē, vēloties caur mūziku dāvāt vispersonīgāko, intīmāko," saka komponists.
"Kamermūzikā ir tik daudzi absolūti fantastiski un ģeniāli opusi sacerēti. Tie ir jāspēlē. Haidns ir jāspēlē. Haidns praktiski ir radījis stīgu kvarteta kamermūzikas žanru, kas ir viens no būtiskākajiem kamermūzikas pamatsastāviem. Jāspēlē Mocarts, Bēthovens, un vēl ir svarīgi – jāspēlē mūsu pašu mūzika!" uzsver Vasks. "Ir svarīgi, lai mūsu kamermūzikas festivālos būtu mūsu nacionālais akcents. Stāsts ir ļoti vienkāršs – kas tad galu galā spēlēs mūsu mūziku, ja ne mēs paši. Ja paši spēlēsim, tad tā aizies arī tālāk pasaulē."
