Koncertprogrammā "Pēterburga ziemā" skanēs Pētera Čaikovska, Nikolaja Rimska-Korsakova un Georgija Sviridova kamermūzika, kuru klausītājiem piedāvās Rihards Millers (baritons), Herta Hansena (klavieres), Ligita Spūle (flauta), Guntis Kuzma (klarnete), Normunds Zvejnieks (fagots) un Ilmārs Bērziņš (mežrags).
Pēteris Čaikovskis (1840–1893) ir pasaulē slavenākais krievu komponists, bez kura dvēseliskās mūzikas koncertu programmas nav iedomājamas. Izcilā melodiķa talants jo spilgti atklājas vokālā daiļradē – viņa dziesmas ar Alekseja Apuhtina, Alekseja Tolstoja un Afanasija Feta dzeju būs klausāmas arī šajā koncertā.
Nikolajs Rimskis-Korsakovs (1844–1908) Klavieru kvintetu Sibemol mažorā radīja 1876. gadā kameransambļu konkursam. Opusa pirmā daļa rakstīta Bēthovena klasiskajā stilā – aktīva, enerģiska un spraiga; otrā daļa ir kā dziedoša, maiga un melanholiska liriskā atelpa, savukārt trešo daļu veido dejiskas melodijas.
“Galvenais ir nevis izteiksmes līdzekļu progress, bet gan iespēja izteikt dvēseli,” tā savulaik teicis komponists Georgijs Sviridovs (1915–1998). Šis apgalvojums spēcīgi atklājas arī viņa vokālajos opusos, tostarp poēmā Pēterburga. Tā komponēta 20 gadu garumā, ietērpjot mūzikā Aleksandra Bloka dzeju, un vēsta par traģiskajiem notikumiem Krievijā – par Pēterburgu un cilvēka likteni.
Kā īsti radusies koncerta ideja? "Mani uzrunāja Ligita Spūle un Herta Hansena, kura ieteicās, ka mēs varētu sagatavot Sviridova ciklu. No tā arī radās nosaukums.
Piekritu šim koncertam arī tāpēc, ka mani ļoti ieinteresēja repertuārs, un es domāju, ka man vajadzēs vēl," sirsnīgi pasmaida Rihards Millers.
"Laikam jau koncerta ideja radās tāpēc, ka jau kopš jaunības visu laiku spēlēju ar saviem draugiem – tā pirmkārt ir Ligita Spūle. Ar viņu arī sākām domāt par šādu koncertu," atklāj Hansena.
Pēterburga ziemā – kālab tā? Tāpēc, ka visi komponisti ir saistīti ar Pēterburgu: Čaikovskis, Rimskis-Korsakovs, Sviridovs.
"Čaikovskis vienmēr ir ļoti skaists. Krievu mūzikā – gandrīz vai nepieciešams komponists," prāto Herta Hansena.
Varbūt ir kāds kopsaucējs visām dziesmām? "Galvenais kopsaucējs ir dziesmu noskaņa un tas, kā tās sader pēc teksta jēgas,” skaidro Millers. "Kā jau Herta minēja, vienojošais motīvs ir Pēterburga un tas, ka komponisti ir saistīti ar Pēterburgu. Tas viss iekļaujas Pēterburgas noskaņā, un šai gadījumā – ziemas noskaņā.
Paldies Dievam, ka arī mums ārā ir ziema ar sniegu un ledu, tāpēc viss atbilst nosaukumam!"
Bieži vien dzirdēts, ka Čaikovska mūzikā emocionālā atklātība ir tik milzīga, ka reizumis viņa dziesmas ir grūti izpildīt. "Viņā ir kaut kas vienkāršs un tai pašā laikā ļoti emocionāls,” uzskata Hansena. "Tā jāizpilda diezgan vienkārši, bet arī parādot visu emocionālo gammu, kas ietverta mūzikā, arī teksta jēgu.
Ar Čaikovski nedrīkst pārspīlēt, jo viņa mūzika ir tik skaista! Ja pārspīlēsi, radīsies nepareizā noskaņa.
Panākt intimitāti un dziļumu, kas Čaikovskim ir ļoti daudzās liriskajās dziesmās – jā tas ir izaicinājums, protams."
Un kāda būs koncerta kopējā noskaņa? "Atbilstoša gadalaikam, ja neskaita Rimska-Korsakova Kvintetu. Pārsvarā dziesmas ir pilnas pārdomu, tā laika novērojumiem, mīlestību, varbūt pat nedaudz sāpīgas,” koncerta būtību ieskicē dziedātājs Rihards Millers.
