Programma būs šāda: Elingtons zīmēs Hārlemas portretu svētdienas rītā, Levi "Whiplash" atgādinās par džezisko kinolenti “Atsitiens”, būs arī Gēršvina populārais "Summertime", Bernsteina dzīvespriecīgā “Amerika”, vācu šlāgerī sakņotā, reiz Bjorkas dziedātā kompozīcija "It’s Oh So Quiet", Lindas Leen hits “Uzar mani kā zemi” un bigbenda mākslinieciskā vadītāja Kārļa Vanaga iespaidīgais skaņdarbs “Klātbūtne. Motīvs”, sacerēts īpaši šim sastāvam un šai programmai.
"Tas bija sen lolota sapņa piepildījums," aizvadītās vasaras koncertu Latgales "Gorā" atceras Kārlis Vanags. "Gan oriģinālmūzikas, gan jau sen iecienītas mūzikas atskaņojums tik kuplā un profesionālā sastāvā – tie mūzikai ir lieli svētki…"
Guntis Kuzma apliecina – abu sastāvu kopā muzicēšanas ideja ir sena un top jau nākamās idejas: "Jo ir ļoti daudz labas mūzikas, ko varētu spēlēt kopā! Bet, kā jau Kārlis teica, tie zināmā mērā ir svētki – tā nav akadēmiskā simfoniskā orķestra ikdiena. No reizes uz reizi varam atrast iespēju sadarboties ar bigbendu, un, ja ir tādas kvalitātes bigbends – tas ir brīnišķīgi visiem."
Vai no Latgales vēstniecības "Gors" pārnest šo koncertu uz "Hanzas peronu" nozīmē arī kādas adaptācijas, izmaiņas? "Par Hanzas peronu esmu dzirdējis labas atsauksmes, un saprotu, ka visi apstākļi varētu būt piemēroti šādam koncertam," prāto Kuzma. "Turklāt tā ir jauna vieta, ko cilvēki šobrīd labprāt dodas apskatīt, tāpēc arī nolēmām koncertu rīkot tieši tur. Arī tīri fiziski tā ir ietilpīgāka vieta vairāk cilvēkiem, jo šādu žanru grib dzirdēt arī tie, kuri ikdienā neklausās tikai bigbendu vai džezu un otrādi. Orķestris būs izvietots uz diezgan augstiem podestiem, tāpēc ceru, ka visi varēs labi redzēt māksliniekus, solistus un sekot orķestrantiem. Bet par apskaņošanu rūpēsies Gustavs Ērenpreiss – tā ir kvalitāte un firmas zīme.
Šobrīd pieejamas vēl pēdējās biļetes, bet gribu atgādināt – tie, kuri nepagūs iegādāties biļetes, varēs klausīties "Klasikas" tiešraidi."
Kārlim Vanagam bijusi iespēja aranžēt mūziku dažādiem sastāviem, šoreiz – LNSO un LR bigbenda bagātīgajam instrumentārijam. "Tā ir milzum liela telpa, milzum liela krāsu palete, kur aranžētājs var izvērsties – tik daudz instrumentu grupu un pieejamo resursu, ka faktiski nav robežu fantāzijai," jūsmo Vanags. "Un vēl tāda nianse – tā ir divu žanru tikšanās, un man bija interesanti apskatīties, kā tas mijiedarbojas, jo
gan simfoniskais orķestris, gan bigbends savu mūziku ikdienā interpretē atšķirīgi, tāpēc atrast vidusceļu, lai visiem būtu komfortabli, visi varētu sevi izpaust un no tā gūt gandarījumu – tas bija vesels kopums, interesantu lietu labirints."
Uz jautājumu, kuram vidusceļa atrašanā jāiegulda lielāks darbs – aranžētājam vai diriģentam, Guntis Kuzma atbild tā: "Es teiktu, ka tas ir komandas darbs. Man kā diriģentam vidusceļš jāatrod tādējādi, lai mūsu mūziķi, kuri ikdienā spēlē ar klasisku pieeju, pielāgotos bigbenda skārumam jeb tam, ko tautā dēvējam par štrihu. Tāpēc mums ir mēģinājumi, lai saspēlētos – lai stīdzinieki uzķertu īsto spēles manieri, savukārt bigbends atrastu skaņas sākumpunktu. Simfoniskais orķestris drusku, drusku vairāk paņem laiktelpu, lai sāktu skaņu. Bet bigbends parasti uzsāk ļoti precīzi, punktu punktā, jo viņi faktiski spēlē galvenokārt ritma grupu, un diriģenta loma šeit nav tik noteicoša kā simfoniskajā orķestrī. Tāpēc mēģinājumos cenšamies atrast ideālo balansu jau pirms apskaņošanas. Protams, arī tā var lielā mērā palīdzēt, taču, ja uz skatuves nav laba balansa, nu, nekādi nevar dabūt to ideālo skaņu arī ar visiem mikrofoniem."
Vai šādā spēles manierē viss atkarīgs no mūziķu profesionalitātes? "Manuprāt, visu nosaka cilvēka griba – vai mūziķis tiek kaut kā ieintriģēts un aizrauts," uzskata Vanags.
"Šajā gadījumā tas noteikti ir komponista vai aranžētāja uzdevums – ieinteresēt mūziķus. Lai tēls un ideja aizrauj pati par sevi, un tad jau mūziķi paši meklē un faktiski vienmēr arī atrod veidu, kā muzicēt, kā iekļauties, kā saspēlēties."
Koncertā skanēs arī paša Kārļa Vanaga kompozīcija saksofonam un orķestrim "Klātbūtne. Motīvs", kas pirmatskaņojumu piedzīvoja vasarā. "Skaņdarba tematiskā iecere atspoguļo autora pārdomas par cilvēka dabu un patiesajiem rīcības motīviem," teikts anotācijā.
"Rakstot mūziku vai arī reizēm kad mūzika jau sarakstīta, rodas kādas pārdomas, asociācijas, kas tajā pateikts.
Šoreiz uzdevums bija samērā vienkāršs – izprast, kas cilvēkam liek rīkoties, kas viņu mudina kaut ko darīt, un vai savā rīcībā viņš ir patiess. Tādas atvērtas, filozofiskas tēzes kaut kādā mērā tika iepītas muzikālajā materiālā. Biju diezgan gandarīts, kā tas viss izvērtās," par pirmatskaņojumu vasarā saka Vanags.
16. janvāra koncertā rakstītu izmaiņu šajā skaņdarbā nebūs. "Izmaiņas gan veiks mūsu brīnišķīgais solists Gints Pabērzs, jo viņš katrreiz to savādāk improvizē un brīžiem no kvadrāta uz kvadrātu liekas, ka viņš uzbūvē pilnīgi jaunu skaņdarbu. Tā kā es domāju, ka tur būs gaidāmas tās galvenās izmaiņas, kas ir absolūti neprognozējamas," piebilst Kuzma, kurš pērnvasar šajā koncertā pats kļuva par brīnišķīgu solistu. Arī šoreiz Guntis Kuzma atskaņos Leonarda Bernstaina skaņdarbu "Prelude, Fugue and Riffs". Jo diriģentam, kurš pats ir lielisks klarnetists, arī pa reizei gribas uzspēlēt.
