«Pērkonvīri»: Mūsu folklora ir milzīga bagātību krātuve

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 4 mēnešiem.

"Mūsu folklora ir milzīga bagātību krātuve, no kuras var smelt daudz gudrības, spēka un enerģijas šodienai," uzskata grupa "Pērkonvīri", kas savu daiļradi balsta tieši latviešu folklorā. Grupa izveidota pirms pieciem gadiem, un tikko klajā nācis tās pirmais albums "Dindaru". Tajā ieskaņotas latviešu tautasdziesmu iedvesmotas muzikālas kompozīcijas, kā arī latviešu tautas pasaka, kas savstarpēji veido interesantu saspēli.

Pirms pieciem gadiem dibinātā grupa "Pērkonvīri" darbojas pasaules mūzikas lauciņā. Tās pamatbāze ir latviešu folkloras motīvi, kas savienoti arī ar citu tautu mūzikas ietekmēm.

Grupas sastāvā ir Mikus Čavarts, Tālis Gžibovskis, Imants Daksis, Kristīne Ādmine un vēl citi mūziķi, kā arī izcilā stāstniece, titula "Stāstnieku ķēniņiene" īpašniece Inita Šalkovska.

Savos priekšnesumos grupa veido saspēli starp pasaku stāstījumiem un muzikālām kompozīcijām, un tā tas ir arī tikko klajā nākušajā albuma "Dindaru".

Kā vēstīts, diskā iekļauta Inita Šalkovskas stāstītā pasaka "Par apgriezto pasauli", kā arī 11 muzikālas kompozīcijas, gan instrumentālas, gan ar latviešu tautasdziesmu vārdiem, kas kopā veido vēstījumu par pasaules modeli, kāds tas bija mūsu senču apziņā un par kuru mūsdienu cilvēkam ir vairs tikai intuitīva apjausma.

"Konkrētā pasaka ir kā tāds ceļojums, kurā cilvēkam, šajā gadījumā kalēja dēlam, jāiziet cauri dažādiem pārbaudījumiem, lai viņš atrastu sevi. Pasakai ir līdzības ar tādu senu literāru darbu kā "Odiseja", un, šo pasaku skaidrojot, var iet dziļumā ļoti daudz. No otras puses, ir šīs mūsu dainas, dziesmas, kurās arī ir šis senais pasaules modelis. Tādā veidā gan pasaka, gan mūsu mūzika ideju līmenī saspēlējas," stāsta grupas dalībnieks stāsta Mikus Čavarts.

Caur pasakas stāstījumu un mūziku grupa "Pērkonvīri" veido asociatīvus tēlus, palīdzot atkodēt mūsu folklorā iešifrētos vēstījumus, kas pēc Mikus Čavarta pārliecības glabā ļoti interesantu un arī mums šodien būtisku informāciju.

"Tam visam ir simbolisks līmenis, ko var iztulkot tādā individuāla cilvēka dzīves, gan sabiedrības, gan plašāku pasaules uzbūves jautājumu ziņā. Viens no mūsu galvenajiem stimuliem ir mēģināt šo mūsu mantojumu tulkot mūsdienu cilvēkam," norāda Mikus Čavarts.

"Pērkonvīru" radītā skaņu un sajūtu pasaule tiek uzburta, īpaši bagātīgi izmantojot dažādus ritma instrumentus, sākot ar tikai latviešiem raksturīgajiem skaņu rīkiem - trijdeksni un celma bungām, beidzot ar īru rāmja bungām un udu māla bungām, kuru izcelsmes valsts ir Nigērija. Daudzos ritma instrumentus papildina kokles un pūšamie instrumenti.

"Perkusiju mūzika ir plaša pasaule pati par sevi, jo tas pulss vai pulsācija, vai sirdspuksti, tie raksturo tautas garu. Var teikt, ka tas ir ozols, kas stāv mūsu sētā, bet tā zaros salaižas putni no visas pasaules un atnes sev līdzi visu, ko redzējuši savā ceļā. Tas nav pretrunā viens ar otru, tas dzīvo viens otrā un papildina, bet saknes ir mūsu zemē," pauž Mikus Čavarts.

Vārds "perkusijas" veido arī labu saspēli ar grupas nosaukumu "Pērkonvīri", jo abiem vārdiem ir līdzīgas saknes, bet grupas nosaukuma izvēlei pamatā bijuši citi iemesli.

"Pērkonvīru" jauno un arī pirmo albumu "Dindaru" papildina arī ekspertu Janīnas Kursītes, Gunta Pakalna un Viestura Rudzīša komentāri, kurā no dažādiem skatu punktiem skaidrota diskā iekļautā pasaka.

Ar pašiem "Pērkonvīriem" tuvākā tikšanās gaidāma 20.jūnijā, kad grupa uzstāsies Valmiermuižā, Jāņu ielīgošanas festivālā "Saulgriezis".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti