Muzikālajā izrādē muzicēs grupa "Jumprava", kā arī skanēs grupas dziesmas kora pārlikumā, ko izpildīs jauniešu koris, kas veidots no dažādu mūzikas skolu audzēkņiem un absolventiem. Ar jauniešiem strādājis režisors Zagorskis, vokālā pasniedzēja Annija Kokare un horeogrāfs Rolands Meržejevskis. Gan vasara, gan rudens periods aizvadīts intensīvos mēģinājumos, bet Meržejevskis atzīst, ka jauniešu azarts ir kā enerģijas lādiņš visai radošajai grupai.
"Man lielākais izaicinājums, ka lielākoties es esmu strādājis ar profesionāliem dejotājiem, bet šinī gadījumā neviens nav dejotājs, tas ir koris. Un, ja mēs noliekam kori uz skatuves, tad, man liekas, ka tas ir pilnīgi garām, ka mēs liksim korim stāvēt un dziedāt, un tādēļ mēs nonācām pie tā, ka taisām tā, ka viņi tiešām lien, lec, rāpjas, krīt, taisa pacēlienus, griež piruetes. Mēs esam pieskārušies dažādiem žanriem, kaut kādā brīdī parādās rokenroliņa stilā, kaut kādā brīdī modernā deja un akrobātiski elementi. Protams, ir bijušas gan traumas, gan asaras, gan asinis, bet tā atdeve no viņiem ir ļoti liela, un es domāju, ka skatītājs to sajutīs. Tas jaunības spars viņiem ir tik liels iekšā," stāsta Meržejevskis.
Ar "Jumpravas" dziesmām izrādē savīsies Kārļa Skalbes pasaka "Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties", ko arī priekšā cels izrādē iesaistītie jaunieši. Jo tieši šī Skalbes pasaka bijis visa projekta iedvesmas avots – stāsta idejas autors un izrādes režisors Zagorskis.
"Tas ir absolūti ģeniāls darbs. Kad es biju tāds puika un izlasīju šo pasaku, man lielākā problēma bija – bet kāpēc tik neapmierināts tas jauneklis, kas nokļūst Pārticības un Laimes zemē un viņam iedod smukāko meiteni Vabulīti. Kas viņam tur nepatīk? Visi paēduši, padzēruši, tā kā šodien… Kāpēc vēl kaut kāda Ziemeļmeita viņam vajadzīga?" atminas Zagorskis.
Ar Skalbes pasakas vēstījumu cilvēkam interesanti un vērtīgi samēroties dažādos vecumos un dzīves posmos – uzskata Zagorskis. Viņš pats to agrā jaunībā uztvēris vairāk romantiski, vēlāk jau reālistiski, tad arī skeptiski, bet tagad ir pārliecināts, ka tieši mūžīgās alkas pēc aizvien augstākiem sapņiem ir dzīvē pats svarīgākais.
"Cilvēkiem tas vienīgais "mākonis", pie kā jāturas visu mūžu, vienalga, kas tu būtu, tev jāturas pie sapņa. Un tad tu, kad atvadīsies no šīs zemes, teiksi – es esmu nodzīvojis skaistu dzīvi. Tāpēc, ka nepielips tie sārņi, kas mūs tā vai citādi rauj iekšā tajā maziskumā, merkantilismā, nu, visādos mēslos mūs rauj atpakaļ. Un, ja tu to sapni pazaudē dzīves laikā, tad ir cauri ar tevi," uzskata režisors.
Strādājot pie izrādes, horeogrāfs Meržejevskis ne tikai iedziļinājies pasakā, bet arī tās tapšanas vēsturē un atklājis, ka Skalbe rakstījis pasaku, būdams apmēram viņa vecumā – nepilnos 30 gados – un tā ir Skalbes protests pret gara šaurību un ikdienību.
Muzikālajam iestudējumam "Sapnis" scenogrāfiju veido Ineta Sipunova, bet kostīmus – Dana Lūsēna, pirmizrāde uz Nacionālās operas skatuves notiks 5.novembrī.
