"100 baltas dvēseles" savu muzikālo darbību aizsāka pirms sešiem gadiem, kad Jaunajā Rīgas teātrī nospēlēja savu pirmo koncertu, piedaloties dibinātājam Mārtiņam Jansonam, aktierim Ivaram Krastam un komponistam Jēkabam Nīmanim. Radošajā telpā „Ideju bode" Liepājā, kur pēc ilgāka pārtraukuma izskanēja nākamais koncerts, šoreiz Mārtiņam Jansonam pievienojās dziedātāja Alise Joste. „Es atceros laiku, kad es atklāju šo grupu. Man tas bija liels pārsteigums, jo es biju ļoti aizgrābta ar to, ko viņi darīja. Tad, kad Mārtiņš mani uzrunāja un prasīja, vai es negribu piedalīties, es nodomāju, ka tas ir kāds ļauns joks. Vai tik labs projekts varētu gribēt darīt kopā ar mani? Tā sajūta.. viņa ir dvēseliska, man pat nav ar ko to salīdzināt. "100 baltās dvēselēs" koncerta laikā un pēc koncerta sajūta vienmēr ir pilnīgi neaprakstāma, savā ziņā svētlaimīga," atminas Joste.
2009.gada 1.maijā klajā nāca pirmais "100 baltas dvēseles" debijas albums "Jutīgs un atdalīts", kas tika nominēts „Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvai" kā „Labākā debija". „100 baltas dvēseles" dzima, radot dziesmu, bet šī dvēseļu sajūta palika un tā radās arī apvienības nosaukums, stāsta Mārtiņš Jansons. Trīs gadu pauzes laikā akustiskais skanējums ir mainījies, saglabājot būtiskāko „100 baltu dvēseļu" īpašo auru. „Skanējums ir kļuvis elektroniskāks, kas it kā atbrīvo vairāk cilvēkus. Mums bija koncerts, kur tika piesaistīts desmit cilvēku sastāvs. Visu šo sastāvu savākt bija diezgan nervus kutinošs pasākums. Jau tagad, mēs trīs būdami, nevaram savākties," norāda Jansons.
Mārtiņš dzīvo Liepājā, Alise Joste un Ivars Krasts Rīgā, taču attālums nav šķērslis - ir vēlme būt kopā un radīt.. „Tas radošais kodols un doma par to visu ir saglabājusies, tas ir pamatā," saka Alise. „Tad jau vairs nav svarīgi, vai bungas ir klātienē vai datorā. Vēstījums varētu būt par to, ka nekas nestāv uz vietas. Ir jau pagājuši vairāki gadi, kopš iznāca albums. Tas skatījums uz mūziku ir mainījies, lietas, ko gribas pamēģināt, ir jaunas, tas ietekmē visu, kas un kā tiek spēlēts."
Mūziku rada Jansons, kurš ne vienu reizi vien pamanāms ar ģitāru rokās, līdzās dators un sintezatora taustiņi. "Mūziku es rakstu, balstoties uz emocijām un piedzīvoto," saka Mārtiņš. "Mūziku pamazām lieku kopā. Rodas skaņas. Tālākais risinājums, virzība... emocijas to nosaka. Nevis pārdomāts muzikāls gājiens, rāmjos ielikts - uz emocijām balstīts tas viss," skaidro Jansons.
Emociju un „100 baltu dvēseļu" sajūta šajā gada nogalē atkal nonāk līdz klausītājiem, kas, visticamāk, vainagosies ar jaunu ierakstu un koncertiem arī nākamajā gadā.
