„Cilvēki, kas ir apkārt gavilē, un pašai arī tās prieks sirsniņā…” Tā ir Daira. Šogad laimīgas sagadīšanās dēļ viņai bija iespēja piedalīties tradicionālajā Dziesmu un deju svētku gājienā. Līdz šim Daira nav bijusi Dziesmu un deju svētkos dalībniece, tomēr šogad, uzvelkot tautastērpu un baudot koncertus, radusies vēlme svētkos piedalīties pašai.
„Mēs ar puisi sēdējām tajā noslēguma koncertā un apkārt cilvēki klusām dzied līdzi dziesmām, un ir tāda liela kopības sajūta. Tad es tā iedomājos, kā tas varētu būt, ka tu esi otrajā pusē. Ka tu esi koristu vidū vai dejotāju vidū. Un tad mēs ar draugu tā runājām, ka varētu, jā, vajadzētu nākamajā reizē piedalīties,” saka Daira.
Viņa ar draugu nākošajos Dziesmu un deju svētkos plāno papildināt dejotāju rindas. Tomēr viņi nav vienīgie, kam ir šāda iecere. Latvijas Universitātes Tautas deju ansambļa „Dancis” mākslinieciskais vadītājs Rolands Juraševskis atzīst, ka iedzīvotāju interese par pievienošanos kolektīvam bijusi jau svētku laikā. „Deju svētkos stadionā nāca un interesējās, kad tad „Dancī” būs jaunā sezona, vai uzņems jaunos dalībniekus. Nākamais gads jau studentiem tieši tā kā „Dancis” ir studentu ansamblis, ir "Gaudeamus", līdz ar to jau top nākamie svētki,” saka Juraševskis.
Masveida jauno dalībnieku uzņemšana kolektīvos vēl nav sākusies, tomēr pastiprināta interese ir jau tagad. To novēro arī Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes jauktā kora diriģents Edgars Vītols. Tiesa gan, diriģents uz to skatās skeptiski.
Jau tagad provizoriski var redzēt, ka līdz augusta vidum ir piecas līdz desmit pieteikuma anketas, tad šobrīd viņas jau ir tuvu pie 20. Protams, ka es uzreiz zinu, ka tā ir tikai tāda varbūt mirklīga emocionāla, latvietiska tendence. Protams, pēc šiem svētkiem iesaistīties, piedalīties. Bet viņa diezgan ātri varbūt var noplakt,” saka Vītols.
Pretēji deju ansambļa „Dancis” pieredzei, Vītols novērojis, ka iedzīvotāju interese par pievienošanos korim ir dažus mēnešus pirms Dziesmu un deju svētkiem. Tad gan parasti nākas atteikt, atzīst Vītols. Tomēr ikvienam, kurš vēlas korim pievienoties laikus, ir iespēja to darīt.
„Ja nu pavisam kāds ir galīgi neapdāvināts, viņš vienmēr atkal tiek lūgts neattiet no kora dzīves, bet tieši nākt uz kora koncertiem, varbūt klausīties, varbūt vairāk patstāvīgi dziedāt. Kādreiz mēs sakām, ka mēs uzaicinām dziedāt cilvēkus dušās, pie galdiem, saviesīgos pasākumos, līdzi dziedāšanas pasākumos. Un tādā veidā viņš pats sevi attīsta un var atnāk pēc gada, pēc pusgada, līdz ar to viņš pats būs krietni uzlabojies,” saka Vītols.
Līdzīgi ir arī dejot gribētājiem. Deju ansambļa „Dancis” mākslinieciskais vadītājs Rolands Juraševskis atzīst, ka dejotprasme ir svarīga, tomēr nav galvenā.
Ja nāk uz kolektīvu, pats, pats pirmais kritērijs ir, lai viņš zinātu, kas ir „Dancis”. Viņš ir interesējies, skatījies, un viņu tas saista. Un nākamais ir tā dejotprasme. Bet, lai viņš droši nāk un tad jau viss būs tā kā vajag,” atzīmē Juraševskis.
Viņš un Vītols norāda, ka nav jābaidās no veterānu attieksmes pret jaunākajiem dalībniekiem, jo līdz ar viņiem kolektīvā ienāk arī jaunas vēsmas.
