"Esmu ļoti priecīgs, ka šis koncerts beidzot notiks," neslēpj pianists. "To esmu ilgi gatavojis – kopš 2014. gada, kad atklāju savu koncertaģentūru, par to visu laiku esmu domājis, visu laiku esmu sazinājies ar profesori, kad būtu īstais brīdis viņai atbraukt uz Latviju. Nu šis brīdis beidzot pienācis, turklāt
interesanti sakritis – un absolūti neapzināti! – ka manas koncertaģentūras pirmais koncerts izskanēja precīzi pirms pieciem gadiem 1. decembrī.
Toreiz koncerts notika Mazajā ģildē, un šajā koncertā uzstājās profesores Virsaladzes asistents Jakovs Kacnelsons, kuram tagad jau pašam sava klase Maskavas konservatorijā. (..) Tā nu izveidojies skaists cikliskums. Svinam skaistu pirmo piecgadi."
Savu profesori Eliso Virsaladzi, pie kuras mācījies astoņus gadus, Cingujevs raksturo šādi: "Viņa ir unikāla, harismātiska māksliniece ar ļoti spēcīgu personības starojumu. Man bijusi tā laime sadarboties ar dažādām lielām personībām – viņu vidū arī Lazars Bermans, Kšištofs Pendereckis. Protams, visām šāda mēroga personībām ir savs unikālais personības starojums, bet jāteic, ka
tieši profesores Eliso Virsaladzes harisma ir kaut kas ļoti, ļoti īpašs – nokļūt viņas tuvumā, viņas aurā, ir kas patiesi īpašs. Tu vienkārši iemīlies tajā.
Ar mani tas notika 2004. gadā, kad ar viņu iepazinos – aizbraucu viņai nospēlēt, un tā arī paliku Maskavā. Ļoti spēcīga personība."
Pianists atceras: "Pēdējos Dārziņskolas gadus diezgan intensīvi braukāju pa meistarklasēm – mans mērķis bija atrast pasniedzēju jeb guru, pie kura es ļoti vēlētos studēt. Tolaik, beidzot Dārziņskolu, bija jāraksta kursa darbs par Lista Spāņu rapsodiju, kuru tolaik spēlēju, salīdzinot interpretācijas.
Viena no interpretācijām bija plate ar sarkanu fonu, kur, līdzīgi kā uz 1. decembra afišām, Eliso Virsaladze skatījās ar savu caururbjošo skatienu… No tā jau ir daudz kas pateikts par personību.
Kādās citās meistarklasēs nejauši izstāstīju, cik lielā sajūsmā esmu par šo ierakstu, un man vienkārši pateica – ir iespēja aizbraukt, nospēlēt un iepazīties. Kad aizbraucu, sapratu, ka šis ir tas cilvēks, kuram vēlos sekot. Un šeit nav runa tikai par pedagoģiskajām kvalitātēm – loti svarīga ir tieši personība, kas ir piemērs visai dzīvei: Virsaladze nekad nav baidījusies izteikt savu viedokli, nekad nav baidījusies būt godīga – gan dzīvē, gan pret cilvēkiem, pret audzēkņiem, arī mūzikā. Tas viss ir saistīts –
mēs, mūziķi, uz skatuves esam kaili. Pat tie, kuri domā, ka spēj mānīties uz skatuves, - tas nav iespējams.
Protams, varbūt daļa cilvēku notic šim teātrim, bet ir daļa, kas redz cauri."
1. decembra programmā māksliniece iekļāvusi Pētera Čaikovska ciklu "Gadalaiki”, Roberta Šūmaņa Noveleti op. 21 Nr. 8 un Fantāziju op.17, kā arī Sergeja Prokofjeva 5 Sarkasmus op. 17 un Tokātu op. 11.
Eliso Virsaladze uzaugusi Tbilisi, un viņas pirmā skolotāja bijusi vecmāmiņa – profesore Anastasija Virsaladze, pie kuras mācījušies tādi izcili pianisti kā Ļevs Vlasenko, Dmitrijs Baškirovs un vēl citi. Savu meistarību Eliso Virsaladze pilnveidojusi P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijā pie profesora Heinriha Neihauza un Jakova Zaka. Viņa ir dziļu klavierspēles tradīciju mantotāja un turpinātāja, jau vairāk nekā 50 gadu savau pieredzi nododot studentiem Maskavas konservatorijā un citviet pasaulē.
Savulaik Virsaladze uzvarējusi gan P. Čaikovska konkursā Maskavā (1962), gan R. Šūmaņa konkursā Cvikavā (1966). Kopš 1967. gada pianiste ir pasniedzēja Maskavas konservatorijā, bet no 1995. gada līdz 2011. gadam strādājusi arī Minhenes Mūzikas un mākslas universtiātē Vācijā. Viņas studentu vidū – daudzi starptautisku konkursu laureāti, toskait B. Berezovskis, A. Volodins, J. Kacnelsons, D. Šiškins.
Eliso Virsaladze ir pirmā pianiste, kura Padomju Savienībā nospēlējusi visus Mocarta klavierkoncertus. Un viņas Mocarta un Šūmaņa interpretācijas kļuvušas par etalonu.
Kopš 1966. gada Eliso Virsaladze sniegusi neskaitāmus koncertus, uzstājoties ar starptautiski atzītiem orķestriem diriģentu J. Svetlanova, K. Kondrašina, R. Muti, J. Temirkanova, K. Zanderlinga un vēl citu meistaru vadībā. Pianistes repertuārā nozīmīgu vietu ieņem arī kamermūzika: viņas saspēles partneru vidū ir čelliste Natālija Gūtmane, Borodina un Taņejeva kvarteti. Viņa bieži redzama arī prestižu konkursu žūrijas sastāvā. Daudzi Virsaladzes ieskaņojumi bieži skan pasaules labāko klasisko radio un televīzijas kanālu ēterā.
