Pateicoties mūsdienu vadošo pētnieku darbam, par tik populārā un pasaulē atskaņotākā komponista Johana Sebastiana Baha dzīvi un radošo darbību regulāri tiek atklāti jauni pavērsieni, vienam no interesantākajiem un pretrunīgākajiem jautājumiem paliekot - vai Bahs komponējis četras vai piecas pasijas?
Pēc J. S. Baha nāves viņa manuskripti tika sadalīti starp viņa dēliem, un tolaik tika minētas piecas saglabājušās pasijas, kuru balsis un daļēji arī partitūras ir uzskaitītas mantojuma dokumentos. Interesanti, ka starp Baha rokrakstiem kolekcijā, kuras izveidotājs ir rīdzinieks Georgs Poelchau, ir atrodams nepilnīgs partiju komplekts, kuru rūpīgāk izpētot, var secināt, ka šī pasija ir eksistējusi pat trīs atskaņojuma redakcijās, aptverot vairāk nekā 35 gadu garumā notikušus muzikālus atskaņojumus. Baha oriģinālmūzika? Uz šo jautājumu pagaidām nav atbildes. Gadu gaitā Marka pasijas autorību mēģināts piedēvēt dažādiem komponistiem, taču ir droši zināms, ka Baha ieguldījums tajā ir gan kā komponistam, gan diriģentam, iespējams arī kā aranžētājam un sakopotājam, tajā izmantojot mūziku, ko sarakstījis kāds no kolēģiem, piemēram, Reinhards Kaizers vai Nikolauss Bruns. Neapstrīdams ir fakts, ka šīs pasijas vēlākajā versijā izmantotas dažas Georga Frīdriha Hendeļa ārijas no Brokes pasijas.
Vai varam saukt Bahu par plaģiatoru? Tolaik Baha laikabiedru vidū tā bija ikdienišķa prakse un nekas neparasts - apkopojot izcilu tā laika komponistu mūziku, sniegt publikai lielus, ievērojamus darbus jeb pasticcio visā tā krāšņumā.
Lielajā Piektdienā, 30. martā, plkst. 20 Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā klausītājiem būs unikāla iespēja dzirdēt vienu no mītiskākajiem passticio - Johana Sebastiana Baha pazudušo Marka pasiju -, kuru atskaņos baroka orķestra "Collegium Musicum Riga" solisti, baroka kora "Collegium Choro Musici Riga" solisti, soprāns Monta Martinsone, tenori Rinalds Kandalincevs un Mikus Abaroniņš diriģenta Māra Kupča vadībā.
Ieeja koncertā bez maksas. Atbalstītāji - Valsts kultūrkapitāla fondsm, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Creative Europe, EEEmerging (Emerging European Ensembles).
