Svītu "Pasakas" Vāclavs Trojans (1907-1983) sacerējis 1959.gadā, un tajā zīmētas apburtas princeses, negants pūķis, nerātns karuselis un jūrnieks ar apburtu akordeonu. Šajā mūzikā koši varēs izpausties Ksenijas Sidorovas nepārspējamā virtuozitāte un lieliskā humora izjūta.
Žoržs Bizē (1838-1875) savu Simfoniju Do mažorā sacerējis 17 gadu vecumā, studējot pie Šarla Guno Parīzes konservatorijā. Atvilktnē nonākusī simfonija pacietīgi gaidīja gandrīz 80 gadu, līdz to atkal cēla dienasgaismā un tā kļuva par simfonisko orķestru pamatrepertuāra iecienītu sastāvdaļu. Simfonijas mūzika ir dzidra, gaiša, finālā enerģiska un īsteni līksma.
Dionīsiskā dzīvotkārē plaiksnījošais Albēra Rusela (1869-1937) stāsts par Ariadni un Bakhu pamatveidolā tapa kā balets. Pēc tam komponists izveidoja divas svītas. Koncertā varēs dzirdēt otro no tām.
Kseniju Sidorovu dēvē par modernā akordeona vadošo vēstnesi, presē viņu raksturo kā "ārkārtīgi smalku un virtuozu" mūziķi. Viņa lauž joprojām iesīkstējušus stereotipus par savu instrumentu klasiskās mūzikas vidē. Līdzās vairākiem sadarbības projektiem Ksenija Sidorova ieskaņojusi divus soloalbumus "Champs Hill Records" paspārnē - "Classical Accordion" (2011) un "Fairy Tales" (2013).
Viens no diriģenta Žiljena Masmondē skolotājiem Pāvo Jervi raksturojis savu asistentu kā uzcītīgu mākslinieku, kuram piemīt ass intelekts un dziļa muzikalitāte. Trīs sezonas pabijis Pāvo Jervi asistents "Orchestre de Paris", Masmondē kā viesdiriģents sadarbojas ar vairākiem Eiropas orķestriem. Kopš 2005.gada Masmondē ir mūzikas festivāla "Musiques au Pays de Pierre Loti" (Larošela) mākslinieciskais vadītājs.
Ksenijas Sidorovas, Žiljena Masmondē un LNSO koncerts notiks 19.februārī plkst. 19 Rīgā Lielajā ģildē un 20.februārī plkst. 19 Vidzemes koncertzālē "Cēsis".
