Panorāma

Eksperti atzinīgi vērtē Latvijas izvirzītos mērķus EP

Panorāma

Dāvja ārstēšanas nauda pārskaitīta Filadelfijas klīnikai

A.Maskata operas „Valentīna” pirmizrāde

Pasaules pirmizrādi piedzīvos Artura Maskata opera «Valentīna»

Latvijas Nacionālajā operā (LNO) 5.decembrī pasaules pirmizrādi piedzīvos komponista Artura Maskata opera "Valentīna", kas tapusi pēc Latvijas kultūras leģendas, ievērojamās kinozinātnieces Valentīnas Freimanes biogrāfijas motīviem. 

Operas libreta autori ir Liāna Langa un Arturs Maskats, iestudējumu veido muzikālais vadītājs un diriģents Modests Pitrens, diriģents Normunds Vaicis, režisors Viesturs Kairišs, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne un gaismu mākslinieks Nikols Hungsbergs. Titullomas iestudējumā izpilda Inga Kalna, Evija Martinsone vai Kristīne Gailīte.

Opera "Valentīna" ataino Latvijas vēsturei, kultūrai un dažādām Latvijā dzīvojošām tautām būtiskas, dramatisma pilnas lappuses laika posmā no 1939. līdz 1944.gadam, balstoties Valentīnas Freimanes biogrāfijas motīvos. Leģendārā kinozinātniece bērnību pavadīja Rīgā, Parīzē un Berlīnē, kur viņas tēvs Leopolds Lēvenšteins konsultēja UFA kinostudiju juridiskajos un finanšu jautājumos. 20.gadsimta 30.gadu otrajā pusē ģimene pilnībā pārcēlās uz Rīgu. Harmoniju un dzīves normālo ritumu pārtrauca vispirms padomju režīms 1940.gadā, tad nacistiskās armijas ienākšana 1941.gadā. Valentīnai Freimanei vienīgajai no visas ģimenes Rīgā izdevās pārdzīvot postošo holokaustu, kurā gāja bojā gan viņas  vecāki, gan vīrs.

"Valentīnas Freimanes dzīvesstāsts cieši savijies ar Latvijas un Eiropas vēstures notikumiem, ļaujot plašāk atklāt laikmeta panorāmu visā tās krāsainībā un pretrunīgumā. Valentīnas mūža dramatiskākie mirkļi sakrituši ar zīmīgajiem 20.gadsimta vēstures notikumiem: Latvijas neatkarības zaudēšanu, kurā bija nepieciešams milzīgs garīgais spēks, lai fiziski un morāli izdzīvotu, tomēr operā nav tikai politika - visus notikumus caurvij arī spilgts mīlas stāsts un dziļas jūtas," stāsta komponists Arturs Maskats.

"Latviešu dalība holokaustā ir tēma, par kuru saistībā ar mūsu tautas karmu jārunā īpaši rūpīgi, un man ir liels gods piedalīties tās risināšanā. Mums jāsaprot, ka ebreji, kuri tika iznīcināti Latvijā, bija mūsu tautas un kultūras liela sastāvdaļa, vieni no mums. Manuprāt, jebkuram latvietim jāpasaka: "Es esmu Valentīna, es esmu holokaustā cietušais ebrejs." Tā ir svarīga cilvēciska apziņa, kas ļauj saprast, kāda Latvija ir bijusi un uz kādiem pamatiem mēs to būvējam. Artura Maskata mūzika operai "Valentīna" ir ārkārtīgi emocionāla. Tajā es saklausu tās tradīcijas, kas man ir tuvas - gan Rihardu Štrausu, gan Rihardu Vāgneru, gan Karolu Šimanovski, gan Emīlu Dārziņu, tomēr tas ir ir simtprocentīgs Arturs Maskats," jauniestudējumu raksturo režisors Viesturs Kairišs.

Operas "Valentīna" iecere ieguva pirmo vietu 2008.gadā izsludinātajā latviešu oriģināloperu konkursā. Iestudējums papildina Rīgas - Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmu, "Valentīnas" viesizrāde Berlīnes Vācu operā 2015.gada 19. maijā ir iekļauta Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmā.

"Sarunas pirms pirmizrādēm" par operu "Valentīna" LNO Jaunajā zālē notiks 1.decembrī 18.30. Pēc pirmizrādes 5.decembrī nākamās izrādes skatāmas 7. un 18.decembrī, kā arī 28.janvārī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti