“Skaņdarbs ir arī Dzenītim varbūt mazāk raksturīgs, jo tas ir samērā romantisks, tāds noskanīgs, tas nav dramatisks, tajā nav cīņas vai kaut kādu konfliktu, tas ir tāds.. impresionistisks noskaņu skaņdarbs drīzāk,” uzskata dziedātāja Inga Žilinska.
Dzenīša skaņdarba tapšanu iedvesmojis amerikāņu mūsdienu autora Rika Bērskija dzejolis “Aerodinamika”.
“Meklējot dzeju par lidošanu, par debesu tēmu, pilnīgi nejauši vienkārši uzgāju šādu Rika Bērskija dzejoli, kurš man ļoti likās poētisks, apgarots, vienkārši tāda jūtu temperatūras atmosfēra, tādas maiņas ļoti smalkā veidā, kas man likās tieši tas, ko es varbūt šobrīd gribētu uzrakstīt, tādu ļoti mierīgu, tīru darbu, kurā ir daudz klusuma, daudz brīžu, kuros ir iespējams tā kā gluži vienkārši pārdomāt, iejusties, būt,” pastāstīja komponists.
“Andrim, kā ierasts, ļoti būtiskas ir artikulācijas un spraiguma brīži, un ļoti būtiska, ir, protams, tā līnija un tas plūdums, kā mūzika rit savu gaitu,” savukārt pauda diriģents Kaspars Ādamsons.
“Andris ir patiesi izcils komponists, un esmu priecīgs, ka esmu ieguvis arī viņa klavierkoncerta ierakstu, tāpēc esmu ieintriģēts, ko no viņa dzirdēsim šovakar. Latvijas Radio koris ir ļoti īpaša apvienība, viņu mūzikas ierakstus es glabāju kā dārgumus, un tāpēc esmu pārliecināts, ka šīvakara koncerts šajā baznīcā man dos tikai un vienīgi prieku,” pirms koncerta atklāja apvienības “NewMusic” pārstāvis, tīmekļa žurnāla „NewMusic Box” redaktors un komponists no Ņujorkas Frenks Džejs Oterijs.
Oterijs arī norādīja, ka dalība Pasaules mūzikas dienās ir sadarbības veidošana starp žurnālistiem, komponistiem, mūziķiem un producentiem, turklāt ne tikai starpvalstu, bet arī vienas valsts līmenī.
Latvijas Radio kora programmas nosaukums “Horizonts” savukārt aizgūts no austrāliešu komponistes Rozalindas Peidžas darba, kas tapis, iedvesmojoties no pasaulē pazīstamā latviešu izcelsmes mākslinieka Imanta Tillera gleznām. Radio kora uzstāšanās izvērtās par iespēju abiem māksliniekiem satikties arī klātienē.
“Imanta Tillera darbus redzēju mākslas galerijā Austrālijā, un man uzreiz tie iepatikās – gan krāsas, gan izmantotie teksti, formas un simboli. Tie bija tik daudzslāņaini, ka uzreiz sadzirdēju mūziku,” teica Rozalinda Peidža.
Tillers savos darbos izmanto gan citātus no citu gleznotāju darbiem, gan tekstus, kurus Rozalinda Peidža burtiski iekļāvusi savā vokālajā mūzikā.
“Tā kā skaņdarbā dzirdamie vārdi ir ņemti no dažādām manām gleznām, es domāju, ka tam nav kāda viena konkrēta krāsa, varbūt tādu nav pat vispār. Tas ir stāsts par latviešu tautu, par maniem vecākiem un mani kā par konkrētu vēsturisku notikumu “produktu”, ja tā varētu teikt. Latvijas Radio koris veido neticamu “balsu mežu”, un, atgriežoties pie jautājuma par mūzikas krāsu toni, man tas šķiet sudrabots,” atklāja mākslinieks Imants Tillers.
“Viņu spējas raksturo plaša vokālā amplitūda, bet vienlaikus arī izteikts pieklusinājums. Tas, kas man liekas pats pārsteidzošākais, ka Rozalinda ne tikai veidoja dialogu ar manām gleznām un ietērpa to mūzikā, bet arī pārfrāzēja tajās iekļautos vārdus un teikumus sevis pašas izvēlētā stāstījumā. Dzirdēt, kā šis stāsts skan Radio kora dziedājumā, man ir īpaša pieredze – esmu aizkustināts un pagodināts,” norādīja mākslinieks.
Latvija ir viena no retajām Starptautiskās laikmetīgās mūzikas biedrības dalībvalstīm, kas var lepoties ar to, ka Pasaules mūzikas dienās ik gadus ir iekļauts viens vai pat vairāki latviešu komponistu skaņdarbi.
