Pasaules koru olimpiāde: Lielākais koris no Vācijas, vistālāko ceļu mērojuši austrālieši

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Trešdien, 9.jūlijā, Rīgā atklās Pasaules koru olimpiādi. Dalībnieku skaita un vēriena ziņā tas būs gan lielākais Eiropas kultūras galvaspilsētas notikums, gan arī ļaus Rīgai uz divām nedēļām kļūt par pasaules kora mūzikas galvaspilsētu.

Pasaules koru olimpiāde Rīgā pulcēs 27 000 dalībnieku no gandrīz 500 koriem, kas pārstāv 73 valstis.

Garāko ceļu - 15 000 kilometru - uz pasākumu mēros koris no Austrālijas, savukārt skaita ziņā lielākais būs gospeļu koris no Vācijas, kurā dzied 109 dziedātāji.

"No Latvijas piedalās 102 kori, no Ķīnas uz Rīgu brauc 82 kori. Žūriju veido 81 starptautiski atzīts mūzikas eksperts no 39 dažādām valstīm. Kopīgais uzstāšanos skaits ir ap 750, tikai konkursos tīrais dziedāšanas laiks sasniedz septiņu diennakšu apjomu," statistikas skaitļus min Pasaules koru olimpiādes pārstāve Ilze Salna.

"Olimpiādē iezīmēsies divas konceptuālas līnijas: čempionu līnija, kurā piedalīsies visaugstākās raudzes kori, un atvērtā līnija, kurā iespēja sevi parādīt būs ikvienam korim, kas to vēlējies. Arī no Latvijas atvērtajai līnijai pieteikušies daudzi kori, kuri pirmo reizi piedalīsies starptautiska līmeņa notikumā, tāpēc pret šiem koriem, kuri spers pašus pirmos soļus šāda veida koru dzīves attīstībā, mums jāizturas ar vislielāko izpratni un cieņu," intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" uzsver Pasaules koru olimpiādes mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags, kurš ar olimpiādes uguntiņu sirdī dzīvojis jau vismaz divus gadus.

Viņš prāto arī par to, kādu pienesumu olimpiāde sniegs mūsu valstij: "Gan dziedātājiem, gan diriģentiem un klausītājiem būs interesanti satikties ar tām personībām, kuru vārdus līdz šim esam lasījuši presē, klausījušies radio vai skatījuši televīzijā.”

Kā spožākos piemērus Romāns Vanags min grupu "The King Singers" no Lielbritānijas, "The Real Group" no Zviedrijas, komponistu Mortenu Lauridsenu, kurš ir unikāla zvaigzne un kļuvis par Pasaules koru olimpiādes goda māksliniecisko vadītāju, gan Havjēru Busto, kurš būs gan žūrijā, gan pasniegs meistarklases.

Romāns Vanags atklāj arī valstis, no kurām ieradīsies žūrijas pārstāvji un galveno Pasaules koru olimpiādes vēstījumu definē šādi: "Pasaules koru olimpiāde ikvienam ļaus pārliecināties par to, ka jēdziens "dziedāt" ir daudz plašāks, nekā to esam ieraduši saistīt ar mums tik svarīgajiem Dziesmu svētkiem. Vārds "dziedāt" visā pasaulē nozīmē atvērt sirdi un dvēseli vienam pret otru."

Visas konkursu uzstāšanās 29 kategorijas astoņās Rīgas koncertzālēs var apmeklēt bez maksas.

9.jūlijā "Arēnā Rīga" būs svinīga Pasaules koru olimpiādes atklāšanas ceremonija, tās režisore ir Mirdza Zīvere. Viņasprāt, šoreiz bijis jādomā, kā vienotā veselumā apvienot svinīgās uzrunas, muzikālo daļu un svinīgās ceremonijas atklāšanas rituālus.

"Atšķirībā no citiem vērienīgiem pasākumiem, šī ceremonija izcelsies ar iespaidīgu daudznacionalitāti - vienā telpā sastapsies ļaudis no 74 valstīm. Karstu diskusiju rezultātā nonācām pie secinājuma, ka zālē, kurā atradīsies vien kādi 3 procenti latviešu, visam pasākumam jānotiek angļu valodā. Televīzijas tiešraidei tiks nodrošināta tulkošana," intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" stāsta Mirdza Zīvere.

Lai gan bijis jārespektē pasākuma starptautiskā protokola nosacījumi, režisorei šķitis būtiski parādīt, ka Pasaules koru olimpiāde notiek Latvijā: "Strādājot gan ar scenogrāfiem, gan tērpu māksliniekiem, vēlējos to akcentēt - tā, lai ikvienam būtu skaidrs, ka Pasaules koru olimpiāde notiek Latvijā! Tāpēc par vizuālo bāzi ņēmām latviešu tautas saktu, tāpat zīmīgas detaļas rotās ceremonijas vadītāju tērpus. Karogus un valstu nosaukumus nesīs jauni cilvēki, tērpti krāšņos latviešu tautas tērpos.”

Unikāls Latvijas piedāvājums Pasaules koru olimpiādē būs Dižkoncerts, kas 13.jūlijā notiks Mežaparka Lielajā estrādē. Tā būs mūsu iespēja viesiem parādīt, kādi esam Dziesmu svētkos un ļaut iepazīt īpašo kopdziedāšanas šarmu.

Režisoram Jurim Jonelim tā būs pirmā sastapšanās ar 12 000 koristiem vienuviet: "Pasaules tautas ir krāsainas, ikkatrai ir sava īpatnība. Taču - mūs visus vieno viena saule debesīs. Tāpēc koncerta koncepcija, būdama latviska, vienlaikus raksturos arī pasaulīgumu. Proti, koncerta simbols būs Austras koks, kas simbolizē gaismu. Koncertu sākot ar Dziesmu svētku alegoriju, tieši mēs, latvieši, kļūsim par lielu gaismas koka stumbru, kuru katra tauta papildinās ar savu gaismas piedāvājumu."

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti