Kultūras ziņas

Kapu svētku kultūra

Kultūras ziņas

Datubāzē apkopo vēsturisku informāciju

Organizatoru pārdomas pēc koru olimpiādes

Pasaules koru olimpiāde atklāj nacionālās diriģēšanas īpatnības

Astotā Pasaules koru olimpiāde Rīgā, kas pulcēja korus no teju 80 pasaules valstīm, atspoguļoja gan koru dziedāšanas atšķirīgās tradīcijas, gan nacionālās diriģēšanas īpatnības.

Tikpat daudzveidīga kā Rīgā sabraukušo dziedātāju kompānija un viņu dziedāšanas skanējums, tikpat atšķirīgi ir arī diriģentu žesti. Varētu domāt - jo tuvāk ekvatoram, jo karstasinīgāka mūzika un enerģiskāki diriģentu žesti, bet Pasaules koru olimpiādē bija vērojams tieši pretējais.

Kamēr latviešu, igauņu un arī krievu diriģentiem raksturīgi plaši roku vēzieni, emocijās liesmojošas acis un dziedāšana līdzi, tikmēr indonēziešu un filipīniešu kolektīvu vadītāji tikai nedaudz, brīžiem pat nemanāmi pieskata ritmu un dažs varbūt mūzikā šūpojas gurnos.

"Kad jādzied skaļi, man nav jāizpleš rokas," saka diriģents no Filipīnām Kris Kerils B. Ju. Lai arī viņam ir 15 gadu diriģēšanas pieredze, skolas, kur iegūt augstāko izglītību diriģēšanā, Filipīnās nav. Tur šo amatu apgūst meistarklasēs un semināros. Diriģents piekrīt - žestikulējot jāņem vērā nacionālā mentalitāte. Karstasinīgāki dziedātāji uz plašiem žestiem reaģētu daudz asāk nekā baltieši.

"Es teiktu, ka Baltijas valstīs diriģēšana ir ļoti līdzīga. Igaunijas diriģēšanas skola ir aizgūta no Pēterburgas. Ir skaidri manāms, ka valstīs, kur ir dziesmu svētku tradīcija, diriģentu žesti ir ļoti plaši, jo ir ierasts vadīt ļoti lielus kolektīvus," skaidro Eiropas Mūzikas padomes locekle Kaije Tanner.

Latvijā diriģenta profesionalitātes kritēriji ir estētiskas un racionālas kustības. Diriģenta plaukstā jābūt nolasāmam ritmam, mūzikas raksturam un citiem elementiem. Atkarībā no mūzikas stila diriģents izmanto tikai plaukstu vai kustās līdzi mūzikai ar visu ķermeni. Lai arī pamatprincipi visur vienādi, tomēr dažas tehnisku detaļu izpildījums atšķiras pat Eiropas robežās.

"Atšķirību varētu parādīt noņemšanas kustība latviešu un Rietumeiropas diriģentiem - ja latvieši noņemtu ar kustību, kad plauksta lokās un nofiksējas, tad Rietumeiropas diriģenti vienkārši noņemtu, un šīs ir divas atšķirīgas skolas. Mēdz būt tādas kustības, kad viena roka tur pulsu un otra rāda dinamiku vai kādu speciālu signālu, piemēram, noņemšanu. Latvijā mēs tik izteikti nemēdzam sadalīt. Mēs mēģinām, lai diriģents varētu darīt ar abām rokām visas vajadzīgās lietas," norāda Pasaules koru olimpiādes konkursu žūrijas locekle, diriģente Aira Birziņa.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas diriģēšanas katedra šogad svin 70 gadu jubileju. Šajā laikā augstāko kordiriģēšanas diplomu un ieguvuši 700 audzēkņu.

Kā vēstīts, ar emocijām bagātu koncertu sestdien, 19.jūlijā, vēlu vakarā “Arēnā Rīga” noslēdzās astotā Pasaules koru olimpiāde, kas Rīgā vienlaikus pulcēja vēl nebijušu skaitu viesu no visas pasaules. Latvija šajā olimpiādē pierādījusi savu koru lielvalsts statusu, izcīnot gan visvairāk medaļu, gan visvairāk absolūto čempionu titulu. Pasaules koru olimpiāde Rīgā oficiāli kļuvusi arī par visplašāk apmeklēto šī pasākuma vēsturē.

Kā atzina “Interkultur” prezidents Ginters Tīčs, šīs bija vislabākās un vislielākās spēles Pasaules koru olimpiādes vēsturē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt