Vācijas vidienē Svētā Burčarda baznīcā jau 21 gadu tiek atskaņots skaņdarbs, kas pazīstams kā lēnākais un garākais pasaulē. Tas ir amerikāņu avangarda mūzikas komponista Džona Keidža skaņdarbs "Ērģeles2" jeb "ASLSP" – saīsinājums nosaukumam "As Slow as Possible", kas no angļu valodas tulkojams kā "Cik lēni vien iespējams".
Kopumā paredzēts, ka skaņdarbs skanēs 639 gadus. Kad pēc komponista nāves viņa domubiedri sāka projektu, tieši tik ilgs laiks bija pagājis, kopš šajā baznīcā viduslaikos bija izbūvētas pirmās ērģeles.
"Keidžs būtu teicis – neko nav nepieciešams darīt. Vienkārši vajadzētu klausīties ar atvērtām ausīm, tukšu prātu – vienkārši klausīties skaņu. Šī projekta jēga – iestāties pret straujo laika ritumu," skaidroja Džona Keidža ērģeļu fonda pilnvaroto padomes priekšsēdētājs Rainers Neigebauers.
Skaņdarbam turpinot skanēt jau 21 gadu, nedēļas nogalē pienāca laiks 15. reizei, kad, saskaņā ar notīm, skaņa tika nomainīta uz nākamo. Šoreiz šis gods tika Brēmenes muzikoloģei.
"Bija septiņu nošu skaņa, tagad ir sešu nošu skaņa. Un septiņi toņi ir citāda skaņa nekā seši toņi. Vai nesaklausījāt?" vaicāja ērģelniece Ute Šalca-Laurence.
Netrenētai ausij tas tiešām šķiet izaicinājums.
Pasākuma apmeklētāja Lena Krauze atzīmēja: "Šķita interesanti, kad arvien pieauga saspringums un gaidas – tūlīt būs, tūlīt būs. Un tad – vai skaņa ir nomainījusies?"
Savukārt pasākuma apmeklētājs Dilans Abdahs atzina: "Godīgi sakot, es pat nesadzirdēju skaņas izmaiņas, jo tās ir tik smalkas."
Ērģeļu notis dienu un nakti uztur elektriski darbināmas plēšas. Skaņdarba skaņas parasti mainās tikai ik pēc dažiem gadiem. Nākamā reize – pēc 24 mēnešiem.
