Koncertā tiks atskaņota J. S. Baha Partita Nr.2, F. Šopēna un T. Adesa mazurkas, kā arī J. Vītola, E. Villa-Lobuša un M. Ravēla valši. Talantīgo pianistu ar Pārdaugavas koncertzāli jau vieno īpašas attiecības – 2011. gadā Reinis Zariņš saņēma Lielo mūzikas balvu par izcilu interpretāciju solokoncertā RSU aulā.
Reinis Zariņš ir Londonā dzīvojošs latviešu koncertpianists, viens no Latvijas ievērojamākajiem talantiem, kurš šim koncertam izvēlējies programmu, kas sastāv no dažnedažādām dejām, rakstītām klavierēm. Taustiņu dejas sastāv no trīs dažādām deju grupām: tradicionālās senās deju svītas Baha skatījumā, poļu tautas dejas mazurkas gan Šopēna, gan mūsdienu komponista Adesa skatījumā, un visbeidzot valša trīs dažādās versijās. “Šī programma savā ziņā ir apzināts paradokss, jo visas šīs gan ir dejas, bet ne dejošanai rakstītas – skaņdarbi paši sevī nes tādu bagātību, ka fona mūzika no tiem nu nekādi neiznāks,” par gaidāmā koncerta programmu saka pats mākslinieks.
Kopš šī pavasara RSU aulai, kas no 2009. gada var lepoties ar koncertflīģeli Steinway, nācis klāt vēl viens lepnuma avots – Nīderlandes ražotāja Johannus digitālās ērģeles Ecclesia D450, kuras 6. martā īpašā koncertprogrammā atklāja viena no Eiropā pieprasītākajām ērģelniecēm Iveta Apkalna kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri.
“Līdzīgi kā Latvijas izglītībai, kas lieliski pierādījusi savu eksportspēju, arī mūsu mākslinieku veikumam jau sen vairs nav uz kartes novelkamu robežu. Mums ir pagodinājums uzņemt pie sevis mūziķus, kas iekarojuši pasaules prestižākās skatuves, un, pateicoties aulas lepnumam – koncertflīģelim Steinway, kā arī digitālajām ērģelēm, ceram, ka izdosies izcelt mūsu koncertzāles lielisko skanējumu daudzos brīnišķīgos koncertos,” norāda RSU rektors profesors Jānis Gardovskis.
Jau decembrī, kā vēsta RSU aulas vadītāja Astra Puriņa, mūzikas mīļotājus atkal priecēs Iveta Apkalna, un paredzams, ka digitālās ērģeles pavērs virkni radošu iespēju arī sadarbībā ar RSU jaukto kori Rīga, kā arī citiem kolektīviem.
