Par mūziku nav jārunā – tā ir jāklausās. Sākas festivāls «Tallinn Music Week»

Par spīti visam šogad piedzīvotajam Tallinas mūzikas nedēļa (“Tallinn Music Week”) notiks no 27. līdz 30. augustam. Apstiprinājumu savai iespējai šogad tomēr būt tur saņēmu pirms dažām nedēļām, jo līdz pat pēdējam brīdim pastāvēja iespēja, ka festivāls “noleks”. Visnotaļ pasaulē pašlaik notiek daudz svarīgākas lietas. No otras puses – par svarīgo top tas, kur mēs investējamies paši un, iespējams, tieši festivāla sarunu paneļi spēs piedāvāt atbildes uz vismaz dažiem jautājumiem, ko radošās industrijas šobrīd uzdod sev. Svarīgā nianse šogad ir tāda, ka dalība industriju paneļos ir iespējama arī attālinātā režīmā.

Meklējam solistus

Zināmas korekcijas muzikālajā programmā bija neizbēgamas kaut vai tāpēc, ka daudzu valstu pārstāvjiem ir liegts ceļot un ieceļot Igaunijā, un tas sākotnējo sastāvu piespieda norotēt par aptuveni vienu trešo daļu no pavasarī iecerētā. Likumsakarīgi, tika izslēgti tādi gaidīti akti kā “Shortparis” no Krievijas un “Bakey” no Baltkrievijas, kas uz visa pārējā piedāvājuma fona provocē domāt – tie ir spilgti savu paaudžu pārstāvji, kas nāk no postpadomju telpas, par kuru kā joprojām klātesošu un dzīvu esam savās spazmās mums visiem atgādina Sašonkulis.

Subjektīvs festivālā pārstāvēto mūziķu saraksts, ko iešu paklausīties:

 

Par “Tallinn Music Week” norisi un saistību ar Latviju uz īsu sarunu uzaicināju tās PR pārstāvi Latvijā Lenu Sme.

Jānis Lipšāns: Iestājoties Covid-19 sasalumam, kultūras un izklaides pasākumu ziņā šajā pavasarī visvairāk pārsteidza tas, cik ātri “Tallinn Music Week” organizatori pārliecināti vēlreiz izsludināja šī gada festivāla datumus norisei, pārceļot to uz augusta beigām, kamēr daudzi pasākumi zināmu iemeslu dēļ tika atcelti vispār vai pārcelti uz nākamo gadu. Uldis Rudaks vēl kādā sociālās vietnes “Facebook” ierakstā sev ierastajā retoriskajā semantikā uzdeva jautājumu: kā tad tas sanāk – pārcelt uz nākamo gadu? – jo tad taču tas paģēr, ka nākamā gada festivāls būtu jāpārceļ uz aiznākamo. Kas “Tallinn Music Week” organizatoriem deva apstiprinājumu tam, ka festivālam šogad tomēr būs būt?

Lena Sme: Jāsaka, ka šajā laikā ne par ko nevar būt pārliecināti arī tie, kas savas ieceres pārcēla uz nākamo gadu, jo neviens nevar zināt, kā attīstīsies situācija. Organizatori ļoti cieši strādāja ar infektologiem un turpina būt īpaši piesardzīgi, vērīgi ieklausoties sniegtajās konsultācijās un rekomendācijās, kā arī stingri ievēro Igaunijā noteiktos pasākumus attiecībā uz vīrusa izplatību, ievērojot priekšnoteikumus tā ierobežošanai.

Turklāt arī izteiktās prognozes par vīrusa otro vilni vēlīnā rudenī deva papildu stimulu tomēr mēģināt to noorganizēt pēdējā vasaras mēnesī, ņemot vērā situācijas relatīvo stabilizēšanos šajā reģionā.

Protams, ka jāmin arī pragmatiskie aspekti, kas saistīti ar sadarbības partneriem un finansējumu, taču tie nav prevalējoši, un, ja festivāls augustā būtu bijis pēdējā brīdī jāatceļ, tad šāds lēmums tiktu pieņemts kā vienkārši neizbēgams un visu iesaistīto pušu interesēs.

Noteikti jāmin arī “Station Narva”, kas savā ziņā ieskandina “Tallinn Music Week”, aicinot apmeklētājus tādā loģiskā pagarinājumā ar vilcienu doties uz Tallinu. Nepārprotami, kādu laiku nebija pilnībā skaidrs, kādā mērogā festivāls varēs notikt, taču muzikālā ziņā esam noapaļojušies uz 15 dalībvalstīm, no kurām septiņi muzikālie akti – “Carnival Youth”, Chris Noah, “Eschatos”, MNTHA, “Preternaturla”, “Tesa” un “Tribes Of The City” – pārstāvēs arī Latviju, kas ir trešā pārstāvētākā delegācija aiz igauņiem un somiem. Daudzu, tai skaitā ar sarunu paneļiem saistīto industriju ekspertu iespēja atbraukt un piedalīties klātienē nav iespējama, tomēr organizatori nolēma rast risinājumu tam, lai tas būtu atvērts arī tiem, kas pieslēgsies attālināti.

Jāsaka godīgi – tas uzsvars pēdējo gadu laikā šķietami ir transformējies uz dažādu industrijas profesionāļu sarunu/diskusiju paneļiem, dzīvo mūziku atstājot mazliet otrā plānā. Un tomēr ir saprotams dalījums un akcenti, kādus saliek, ja mēs runājam par mūzikas radīšanu un tās menedžmentu, tai skaitā arī tādas platformas kā “showcase” festivāli. Man, piemēram, nebija zināms, ka Latvijā šim festivālam ir sava PR roka.

Ja sākotnēji “Tallinn Music Week” palīdzēju neafišēti un ar padomiem, tad šogad ir pirmais gads, kad mūsu sadarbība ir oficiāla. Katrā ziņā šajā darba jomā vienmēr ir svarīgi definēt to sadarbības modeli un attiecības, no draudzības tām pārejot tādā profesionālā gultnē, kas būtībā nozīmē, ka gan es esmu ieinteresētāka, gan rezultāts, ko otra puse saņem, ir rezultatīvāks. Kolēģei no Polijas ir labs teiciens, jo daudzi mūziķi pie viņas vēršas pēc palīdzības, –

vai tu gribi, lai es tev kā draugam kaut ko iesaku vai arī pieslēdzos profesionāli?

Latvijā tā ir viena no lietām, par ko izpratnei vēl ir, kur augt.

Atminos 2014. gada braucienu, kad vienā autobusā “Latvijas Mūzikas attīstības biedrības/ Latvijas Mūzikas eksports” kūrētā vietējās mūzikas lobija misijā uz Tallinu devāmies paprāvs bariņš. Tagad tas atskan ar tādu mazliet patosu, taču, neieslīgstot sentimentālās atmiņās, šķiet, tie bija tādi pirmie kolektīvie mēģinājumi bīdīties kaut kur ārpus ar apzinātu mērķi turpināt tās pirmās iestrādnes, kam atsevišķi mūzikas menedžmenta pārstāvji pēc savas iniciatīvas bija ielikuši pamatus, izejot uz kontaktu ar starptautisko tirgu. Savus klausītājus beigu beigās sasniedz tie, kuri grib to visvairāk. Kāds ir tavs vērtējums par norisēm un potenciālu vietējai mūzikai?

Atļaušos atkārtoties un vēlreiz minēt to, ka pastāv tāds plašākas izpratnes trūkums par to, kā mūzikas industrija darbojas. Un tieši tāpēc man ir saprotams, kāpēc biedrība strādā skaidri definētā virzienā tieši ar tiem aktīvajiem cilvēkresursiem un to pārstāvētajiem mūziķiem, kas sevi grib virzīt ārpus Latvijas kā eksportspējīgu piedāvājumu. Tā ir popmūzika ar stabilu menedžmenta komandas aizmuguri un pielāgotu repertuāra formātu, kas, iespējams, nesasniegs lielas virsotnes, taču tā ir stabila virzība paredzamā progresijā. Kas attiecas uz alternatīvo mūziku, avangardu, indie mūzikas žanru vai arī elektroniku, kas pat Latvijā nav sasnieguši savu klausītāju – ja ar viņiem strādātu starptautiski, tad, manuprāt, neizpaliktu ļoti labi rezultāti. Nav menedžmenta resursu.

Nepietiek ar to, ka tu atrodi savu nišu, kādā vēlies sevi realizēt, respektīvi, nepietiek ar to, ka tu atrodi savu balsi, savu skaņu.

*

“Tallinn Music Week” notiks no 27. līdz 30. augustam – vēl par paspēt atbraukt. Tiekamies tur!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti