Tiešraides

"Gewandhaus" simfoniskajam orķestrim - 275!

Tiešraides

Koncerts "Bahs un Forē. Miera formula" Lielajā ģildē

Rezidences laiku Latvijas Radio sāk pianists Reinis Zariņš

Par Latvijas Radio otro rezidences mākslinieku kļuvis pianists Reinis Zariņš

26. martā ar īpašu tiešraides koncertu rezidences laiku Latvijas Radio sācis pianists Reinis Zariņš – trīskārtējs Lielās mūzikas balvas ieguvējs un 11 starptautisku pianistu konkursu laureāts. Londonā dzīvojošais mūziķis ir viens no Latvijas ievērojamākajiem talantiem, dziļi pārdomātu interpretāciju meistars, spožs solists un prasmīgs kamermūziķis, konceptuālu starpmākslu projektu autors.

Rezidējošā (rezidences) mākslinieka statuss pasaulē jau sen nozīmē izcilu atspēriena punktu daudzsološajiem māksliniekiem (mūziķiem, komponistiem, gleznotājiem, dzejniekiem, rakstniekiem, tēlniekiem un citiem radošo profesiju pārstāvjiem) – tas ir nenovērtējams atbalsts īpaši jau viņu karjeras sākumā. Savukārt Latvijas Radio vēsturē šī tradīcija pēc Latvijas Radio 3 "Klasika" direktores Gundas Vaivodes iniciatīvas tika aizsākta pagājušajā gadā.

2017. gadā Latvijas Radio rezidences ansamblis bija trio "Art-i-Shock'', kura aktivitātēm visa gada garumā tika veltīta pastiprināta uzmanība. Rezidences laikā ieskaņotais ''Art-i-Shock'' debijas albums šogad tika prēmēts ar Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu "Zelta mikrofons" kā labākais akadēmiskās mūzikas albums.

"Kāpēc šogad Reinis Zariņš? Pirmkārt jau tāpēc, ka viņš ir ļoti labs pianists! Otrkārt, jauno rezidences mākslinieku vēlējāmies mazliet atšķirīgu no pirmā rezidences ansambļa – trio "Art-i-Shock", jo šīs meitenes ir ļoti azartiskas, ekstravertas, aktīvas. Reinis ir pilnīgi citādāks mākslinieks. Ļoti noslēpumains," uzsver Gunda Vaivode.

Gunda Vaivode un Inga Saksone

Viņa arī neslēpj, ka sadarbības sākums ar Zariņu nebūt nav bijis tik vienkāršs:

"Reiņa pirmā reakcija uz mūsu aicinājumu nebūt nebija tāda, kādu bijām gaidījuši – nebija plaukstu sišanas un milzīga prieka arī ne, bet bija ļoti liela atbildības sajūta. Tad sapratām, ka atkal esam trāpījuši desmitniekā."

Arī Reiņa Zariņa rezidences laikā Latvijas Radio notiks ierakstu sesija Latvijas Radio studijā, kas rezultēsies ciešripā, savukārt rezidences laiku 29. oktobrī noslēgs īpašs koncerts Latvijas Radio studijā.

"Rezidences laika lielākais ieguvums būs ne jau tikai apjomīgais ierakstu klāsts, kas taps turpmāko mēnešu gaitā, bet tas, ka pašam Reinim beidzot atliks laika veltīt uzmanību sev un mūzikai, kurai citādi viņš nebūtu pievērsies," uzsver "Klasikas" direktore.

"Šobrīd vēl grūti pateikt, ko tieši tas nozīmē – būt rezidences māksliniekam Latvijas Radio. Bet jūtu, ka tas aizņems diezgan daudz laika, jo priekšā vēl stāv albuma ierakstīšana, ko plānots arī izdot, rudenī būs vēl viens koncerts Latvijas Radio studijā. Tā ka daudz jauna materiāla būs jāapgūst un ne tikai jāapgūst – visupirms tas jāatrod, jāizvēlas, jāsaliek programmā, lai tā būtu loģiska,” pirms koncerta atklāja Zariņš.

Piano Americano

Vaicāts par solokoncertu ieceres un īstenošanas procesu, Reinis Zariņš intervijā "Klasikai" neslēpj: "Viss sākas ar situāciju: kā būs mūzika jāreprezentē, kāda būs vieta, klavieres, notikuma konteksts. Bet vispār es mokos ar soloprogrammu izvēli, jo gribas pēc iespējas darīt tā, lai skaņdarbi savstarpēji sasienas. Tas nav viennozīmīgs process... Nereti esmu padomu jautājis dažādiem mūziķiem, komponistiem – jo viņi uz lietām skatās plašāk. Bet parasti vienkārši klausos liela apjoma repertuāru, kas aizņem stundu stundas."

Par rezidences laika atklāšanas koncerta tematisko saiti pianists izvēlējies Jaunās pasaules jeb Amerikas komponistu jubilāru mūziku. Programmā ''Piano Americano'' izskan Džordža Gēršvina, Leonarda Bernsteina, Frederika Rževska, Džona Koriljano, Eliota Kārtera, Džona Harbisona un Džoanas Taueres kompozīcijas.

"Līdz pat koncerta sākumam gribēju paturēt noslēpumā, kas tieši tajā skanēs," pasmaida mūziķis.

Taču viņš arī neslēpj, ka šī būs mūzika, ko jau viņam sen gribējies spēlēt: "Man pašam tā šķiet aizraujoša un ne tik nopietna kā tā, ko beidzamajos gados esmu spēlējis – vieglāk uztverama, ar vieglāku garu. Drusku komiski, kā tas salicies kopā."

Zariņš arī atzīmē, ka viņam pašam lielākais atklājums bijis Eliota Kārtera mūzika: "Tā ir komplicētākā, tomēr arī aizraujošākā, kādu šobrīd zinu. Sarežģītākais darbs no visas programmas. Tāda, kas izpildītājam nozīmē īstu izaicinājumu to iemācīties un lielu gandarījumu pēc tam to rādīt klausītājiem.

Pūles un sviedri ir tas, ko publika vislabāk uztver dzīvajā koncertā.

Iespējams, pašu mūziku vēl ne tik ļoti.”

Amerikas vide, šīs zemes muzikālā kultūra un arī sadzīve Reinim Zariņam nebūt nav sveša arī dzīvē – kādu laiku viņš dzīvojis un darbojies Amerikā. "Esmu audzis ar Holivudas kino –  filmas ietekmējušas mūsu skatījumu uz pasauli, jo salīdzinājumā ar Eiropas kino bijušas un ir ļoti plaši pieejamas. Ar tām esmu audzis. Taču tīri apzināti cenšos iet pret šo straumi – rādot, ka ir arī kaut kas cits.

Cilvēki Amerikā ir ļoti dažādi. Jā, ir plaši izplatītais standartmodelis, kur visi ir pašapmierināti, ļoti turīgi, kur šķiet, ka var dzīvot viegli un ērti – ja tev tajā brīdī pašam klājas grūti, pārņem maza skaudība.

Bet tad, padzīvojot uz vietas, redzi, ka ir ļoti dažādi cilvēki. Vienkārši viņu skatījums uz dzīvi ir citādāks."

Darbīgais laiks

Šogad pianistam patiesi būs daudz darāmā: "Prieks, ka paspēšu piedalīties arī Siguldas meistarklasēs, kas notiek reizi divos gados. Vairākkārt atgriezīšos arī pie koncertizrādes "Gadalaiki”, ko veidojam kopā ar Kirilu Burlovu." Tāpat savu tiesu Reiņa radošā laika paņems darbība "Trio Palladio", kas šogad ir koncertzāles "Cēsis” rezidējošais ansamblis.

Tikām no pagājušā gada pianistam īpaši siltā atmiņā palikuši viņam rakstīto opusu pirmatskaņojumi: "Ļoti spilgti atceros, kā Arturs Maskats īpaši man rakstīja Klavierkoncertu un brauca pie manis uz Londonu – abi strādājām kopā pie tā tapšanas.

Ar Andra Dzenīša "Astoņstūri", kas šogad bija nominēts Lielajai mūzikas balvai, nebija viegli, toties bija liels gandarījums par paveikto.

Daudzi saka – šis darbs uzrunājot ļoti spēcīgi.”

Iedvesma

Kāds skats pa logu, iestudējot programmas, Reini Zariņu iedvesmo vairāk – ķieģeļi un mūra sienas vai skaista ainava?

"Iedodiet man to logu ar skaisto skatu! Par to sapņoju jau ilgus gadus – ka ar muzicēšanu varētu nopelnīt tik daudz naudas, lai varētu apmesties vietā ar skaistu skatu pa logu kaut uz laiku. Varbūt kāds grib izīrēt?" sirsnīgi smejas pianists.

"Ja nopietni, manuprāt, tas ir svarīgi. Tas dod ļoti daudz. Kad pirms pāris gadiem iestudēju Mesiāna ciklu "20 skatieni uz Kristus bērnu", kopā ar ģimeni bija iespēja pavadīt divas nedēļas Kornvolā. Tas bija kolosāli – celties ap saullēktu, kamēr pārējie guļ, un mācīties. Tad rodas gluži cita iedvesma, nekā tajos apstākļos, kādos strādāju ikdienā – sasteigti un saraustīti."

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti