Ozols: Gads bija traks, tas sagrieza manu pasauli kājām gaisā

Jāsaka, ka festivālos ir ļoti pretimnākoša publika. Cilvēki atbraukuši un nopirkuši biļetes, tāpēc varbūt nav līdz galam objektīvi uzskatīt, ka visi klausītāji, kas ir pie tavas skatuves, klausās tevi ikdienā, bet katrā gadījumā enerģijas apmaiņa ir pacilājošs process.

Kopumā pieredze ir ļoti pozitīva. Tā bija fantastiska iespēja un labi pavadīta vasara!

Kādu materiālu tu izpildīji festivālos? Vai tas pārsvarā bija no “Atpakaļ nākotnē?”

Jā, pārsvarā “Atpakaļ nākotnē”. Ir arī viens zīmīgs treks ar Nātri, tad vēl, protams, „Rajons”. Atsevišķos pasākumos, piemēram „Summer Sound”, mēs izpildījām “Cīņu” un “Ko Ko Ko”.

Dziesmu izvēli savā ziņā diktēja arī tehnika. Visus darbus mēs izpildījām dzīvajā, uz bungmašīnām. Un tam ir nepieciešami bītu projekti, faili, kas, atsevišķos gadījumos jau vairākus gadus ir pazuduši.

Lēnām tuvojās „Atpakaļ nākotnē” pirmais gads. Kā skaties uz paveikto?

Par albuma karognesēju es uzskatu treku “Superhaips”, kas iznāca pagājušā gada 30. septembrī. Protams, sava veida ievads bija arī agrāk iznākušie gabali – „Mirāža”, „Sapņotājs”, „Piemēri”. Bet „Superhaips” man šķiet ļoti zīmīgs darbs arī no klipa veidošanas puses, kur darbojās Andrejs Skurjats.

Starp citu, „Superhaipa” video palika arī daudz neizmantota materiāla, tā kā, iespējams, tas tiks izmantots nākotnē.

Gads bija traks, tas sagrieza manu pasauli kājām gaisā no labās puses. Šādu pozitīvisma devu es nebiju jutis jau kādu laiku. Pagājušo reizi tādu sajūtu es izjutu “Cieņas un mīlestības” laikos.

Kā izlēmi, ka vēlies izdot jaunu ierakstu pēc sava iepriekšējā albuma „Neatkarība” iznākšanas 2009. gadā?

Pēc „Neatkarības” es biju ierakstījis daudz materiāla krieviski. Tāpat arī bija nofilmēti daudzi video. Mums bija doma startēt uz austrumiem ar „BE Clothing” apģērbu zīmolu, kā arī pievienot muzikālu materiālu, kas varētu promotēt šo zīmolu. Tas bija jauns pārbaudījums – paveikt ko vizuāli iespaidīgu bez budžeta, jo budžeta šādam solim mums praktiski nebija.

Tā mēs mēģinājām virzīties līdz vienpadsmitajam gadam. Tad, 2012. gadā, es ierakstīju „Mirāžu”, pēc tam „Piemērus” un sajutu, ka apkārt sāka parādīties interese par manu mūziku.

Atskatoties uz sevi pagātnē, vai tu varētu minēt, kā ir mainījušies tavi uzskati pret rakstīšanu?

Par motīviem grūti sacīt, bet šis tas ir pamainījies. Piemēram, pēdējā laikā es cenšos pavirzīties nostāk no negatīviem bītiem. Uz šādiem pavadījumiem es nejūtos pārāk ērti.

Pašlaik mani vairāk uzrunā tādi bīti un temati, kas ir pozitīvi.

Nu, no citas puses, tas ir samērā vienkārši. Es daru to tāpēc, ka tas man patīk. Ne naudas vai modes dēļ. Klipos un dziesmās tiek ieguldīts daudz laika. Es apzinos, ka tie varētu “neaiziet” un netikt novērtēti. Bet tas ir sava veida "gemblings".

Vai „Atpakaļ nākotnē” ir pirmais repa albums Latvijā, kas iznācis vinila formātā?

Jā, lai cik tas jocīgi neizklausītos, tā tas ir. Es to nedarīju ar tādu sajūtu – jā, es būšu pirmais, kas to izdarīja! Vienkārši mēs iedomājāmies, ka to varētu izdarīt.

Pirms tam latviešu reps jau ir skanējis vinilā. Protams, runa ir par slaveno dziesmu „Aka Hip Aka Hop”, kas iznāca kā maksisingls. Bet, ja runājam par albumu, sanāk, ka esam pirmie, kam ir to izdevies paveikt.

Kas, tavuprāt, pašlaik notiek Latvijas hiphopa scēnā?

Prieks par Skuteļa atgriešanos, nu jau jaunā skanējumā. Ļoti aktīvi darbojas Edavārdi, bieži dzirdami arī dažādi pop reperi. 

Tāpat es manu pretimnākšanu no medijiem, piemēram, radio Pieci.lv ir dzirdami dažādi repa izpildītāji – Augša, Edavārdi, ansis, Reiks. Pēdējos divos trijos gados tiešām sāk notikt kas vairāk nekā pirms tam.

Kādi ir tavi nākotnes plāni?

Pašlaik es koncentrējos uz ļoti iespaidīgu koncertu šā gada 2. decembrī koncertzālē „Palladium”. Tas būs veltījums Ozola 20 gadiem uz skatuves, kopš es sāku darboties ar grupu „Fact”.

Ir plānots izpildīt daudz un dažādu materiālu – no „Fact”, „Riga Rec”, „Neatkarības”, „Austrumbloka” un citu, gan solo relīžu, gan projektu laikiem. Kopumā daudzums varētu būt ap trīsdesmit trekiem.

Būs karsti!