Orķestris «Rīga» valsts svētkos atskaņos latviešu mūzikas koncertu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Lai arī šogad Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadadiena atkal jāatzīmē attālināti, orķestris “Rīga” diriģenta Gunta Kuzmas vadībā iecerējis klausītājus priecēt ar latviešu mūzikas koncertu “Mūsu Latvija”. Koncerta ieraksts klausītājiem būs pieejams 4. maijā plkst. 19.00 orķestra “Rīga” vietnēs “Facebook” un “YouTube”, kā arī klausāms Latvijas Radio 3 ēterā, informēja organizatori.

Koncerts “Mūsu Latvija” iecerēts kā svētki Latvijai un svētki klausītājiem, programmā cildinot dažādu paaudžu latviešu komponistus un viņu radīto mūziku, kā arī kavējoties atmiņās par 4. maija notikumiem 1990. gadā. Par savu Latviju vēstīs gan orķestra mūziķi, gan viesi. Koncerta režiju veido Daina Kricmane-Vilciņa, sarunas – moderatore Signe Lagzdiņa. Saksofonu solo skaņas koncertā ieskanēsies Oskara Petrauska un Arvidas Kazlauskas sniegumā. Pie orķestra “Rīga” diriģenta pults Guntis Kuzma.

Koncertprogrammā iekļauta latviešu mūzika, kas tapusi dažādos laikos un dažādā stilistikā, tādējādi caur komponistu sniegto vēstījumu portretējot atšķirīgu un daudzveidīgu Latviju.

"Jāzepa Vītola simfoniskā svīta “Dārgakmeņi” un tās daļas, kas iekļautas koncertā – “Ametists”, “Smaragds”, “Pērles”, – tapusi brīvās Latvijas laikos, 1924. gadā, un, iespējams, aiz grezno dārgakmeņu tēliem gleznaini simbolizē tā laika Latvijas dārgumus – dabu, vērtības un cilvēka domu. Skaņdarbs oriģināli radīts simfoniskajam orķestrim, bet tā aranžējumu pūtēju orķestrim veidojis komponists Vilnis Šmīdbergs," pavēstīja rīkotāji.

Tāpat koncertā izskanēs Imanta Kalniņa Ceturtā simfonija, kas "ir leģendāra latviešu mūzikas vēsturē, un tās fragmenta atskaņojums sniegs psiholoģiski smalku tā laika portretējumu". Simfonija sacerēta 1973. gadā, sintezējot rokmūzikas un akadēmiskās mūzikas elementus, tādējādi simbolizējot stāstu par tobrīd aktuālo – cerībām uz mīlestību un brīvību, kurām šķietami nav lemts piepildīties, norādīja koncerta veidotāji. Kalniņa mūziku pūtēju orķestrim instrumentējis Pēteris Rudzītis.

Mūsdienās komponēto mūziku pūšaminstrumentu orķestrim pārstāvēs komponistu – Ilonas Breģes, Riharda Zaļupes un Alvila Altmaņa – mūzika. Ilonas Breģes “Saulains stūrītis” diviem saksofoniem un pūšaminstrumentiem sacerēts 2011. gadā. Komponisti iedvesmojis Aspazijas dzejoļu krājums ar tādu pašu nosaukumu, kura lirikā caur poētiskiem dabas tēliem viņa "izjutusi dzejnieces dvēseles skaidrību un dzīvotprieku, kas idealizēti attēlo dzimtās Latvijas ainas, dzejniecei pašai atrodoties Šveicē, Kastaņolā". Šo mūziku kopā ar orķestra mūziķiem atskaņos solisti – Oskars Petrauskis (soprāna saksofons) un Arvīds Kazlausks (tenora saksofons). Savukārt Riharda Zaļupes koncertsvīta “Palatīnas svētki” (2014) rakstīta iedvesmojoties no izcilā itāļu gleznotāja Džovanni Batista Piranēsī (Giovanni Battista Piranesi) gleznas “Cēzaru pilsdrupu paliekas Palatīnā”, tādējādi attēlojot pilnīgi citu vēstures laiku, taču rodot neapšaubāmu pārliecību par mūsdienu pūšaminstrumentu orķestra spēcīgo skanējumu arī latviešu mūzikā, kas nereti tuvinās simfoniskā orķestra intonācijām, vēstīts koncerta aprakstā.

Koncertā pirmatskaņojumu piedzīvos Alvila Altmaņa balāde pūtēju orķestrim “Reiz sensenos laikos”. 

Koncerts digitālajās platformās izskanēs 4. maijā pulksten 19.00 un bez maksas būs pieejams orķestra “Rīga” vietnēs “Facebook” un “YouTube”, savukārt no pulksten 19.10 koncerts skanēs arī Latvijas Radio 3 ēterā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti