Dažādu armiju pastāvēšanā svarīga loma vienmēr ir bijusi arī orķestriem. Svinot Latvijas armijas simtgadi, īpaši šim notikumam gatavojas arī Zemessardzes orķestris.
“Neviena armija nekad nav pastāvējusi bez orķestra jau kopš Napoleona laikiem. Pūtēju militārais orķestris bija kā sava veida psiholoģiskais ierocis. Napoleona karaspēkā bija kaujas vienībās bija iekļauti flautu, bungu orķestri, kas karstākajā cīņas brīdī sāka spēlēt aktīvu, patriotisku maršu, kas pretinieku psiholoģiski sabiedē,” stāsta Zemessardzes orķestra priekšnieks, kapteinis Andis Karelis.
6. jūlijā Rīgā 11. novembra krastmalā visas dienas garumā armijas orķestri sagatavojuši īpašu muzikālu svētku programmu. Svētkus svinēt ieradies arī Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris aptuveni 30 cilvēku sastāvā.
“Mēs šeit būsim trīs nedēļas. Bijām šeit arī pagājušajā gadā, kad piedalījāmies Dziesmu un deju svētkos,” saka Kanādas Bruņoto spēku Centrālā orķestra priekšnieks, kapteinis Džons Fulertons.
Svētku liekoncertā kopumā uz skatuves kāps aptuveni 150 cilvēki – gan muzikanti, gan dziedātāji.
“Lielais koncerts veidots no četriem blokiem, kurā tiek iziets cauri mūzikai, kas bijusi aktuāla tiem kungiem, kas cīnījās 1919. gadā līdz pat hiphopa mūzikai, kas ir aktuāla mūsdienās,” atklāj Andis Karelis.
Koncerta sākumā izskanēs īpaši simtgadei komponēts skaņdarbs “Saukties par latvieti” ar dzejnieka Leona Brieža vārdiem. Skaņdarbu komponējusi Zemessardzes orķestra saksofoniste Inga Meijere.
“Esmu mēģinājusi komponēt skaņdarbu, kas būs pietiekami spēcīgs. Piedalīsies ļoti daudz mūziķu uz vienas skatuves, gan orķestranti, gan koristi. Būs tāds ļoti spēcīgs skaņdarbs,” stāsta Meijere.
Gan šo skaņdarbu, gan citus visiem interesentiem būs iespējams redzēt un dzirdēt Rīgā 11. novembra krastmalā 6. jūlijā no pulksten diviem dienā.
