Pirms mediju žūrijas sēdes sākuma Nīderlandes žurnāla "Place de l’Opera" galvenais redaktors Bo van der Mēlens pajautāja, vai nevar atdot balvu pirmajam čellam. Nevar, viņam atbildēja, taču apsolīja nodot viņa komplimentus Ingai Ozolai.
Sajūsminātus epitetus izpelnījās gan Jūrmalas festivāla orķestris kopumā, gan diriģents Mārtiņš Ozoliņš, kurš novadīja finālu ar neticamu delikātumu, nevienu no dziedātājiem nesteidzināja, negausināja, nepārkliedza, bet neatlaidīgi veda aiz sevis; tam nebija nekā kopīga ar dežūrakompanementu.
Savu attieksmi pret konkursa dalībniekiem orķestris (kā ierasts, tajā bija Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Nacionālās operas mūziķi) pauda ar kājām, tās klusi sitot pa grīdu pēc to jauno dziedātāju priekšnesumiem, kuriem juta līdzi.
Bet Dzintaru koncertzālē sēdošie emocijas neapvaldīja. Katram aplaudēja pirms uzstāšanās, katru pavadīja ar ovācijām un aplausiem pēc uzstāšanās, sauca "bravo" un "brava".
Kopējā korī izcēlās skanīgas un nostādītas balsis: daudzi Belvederes dalībnieki, kuriem konkurss jau bija beidzies, tomēr bija palikuši to noskatīties līdz galam. Un ne velti. Pusfinālistiem, bet ne finālistiem tika divi angažementi un divi uzaicinājumi piedalīties Koventgārdena jauniešu programmā. Tas par to, kas notika atklāti. Gribas ticēt, ka kaut kas notika arī slepeni, aiz kulisēm – tikšanās, demonstrējumi, vienošanās. Katrā ziņā vairākas aģentūras, to vidū leģendārā "Askonas Holt", bija atsūtījušas uz Dzintariem savus pārstāvjus.
Nav praktiskāka konkursa par Belvederes konkursu ar tā precīzo un godīgo saikni "prece-pārdevējs".
Bet arī tas, tāpat kā visi mūzikas konkursi pasaulē, ir neprognozējams. Pirms dažiem gadiem Izabella Gabore, Belvederes konkursa prezidente un tā dibinātāja, Vīnes Kameroperas direktora Hansa Gabora atraitne, atzina: "Mēs nekad neko nevaram iepriekš uzminēt. Jo pirms konkursa un tā laikā daudzi cilvēki izklausās pilnīgi dažādi." O, jā; vietējās atlases kārtās dziedātāji uzvar ar sev visizdevīgāko repertuāru, bet pēc tam nonāk žūrijas izvēlēto obligāto āriju un konkursa tradīciju dzirnās (teiksim, Belvederes konkursā ir pieņemts veidot uzvarētāju trijnieku no dažādām valstīm, tāpēc viens nosacītais laureāts amerikānis pārsvītro visas iespējas citam savam tautietim).
Runājot par orķestri, kas parādās finālā: ar to viss ir citādi. Kurš varēja iedomāties, ka Avas Dodas balss brīnumaini atvērsies tieši ar orķestri, nonāks ar to pilnīgā harmonijā, lidos augšup, piepildīs visu zāli? Šis nelielais brīnums nedeva Īrijas dziedātājai balvu, taču droši vien tam bija nozīme, viņai iegūstot angažementu. Vai arī neprātīgais satraukums, kura dēļ konkursants kadences vidū pēkšņi pārlec citā tonalitātē – uz dažām sekundēm, bet ar to pietiek, lai visu zaudētu.
Operas pasaule vispār ir ļoti sarežģīti iekārtota. Tāpēc kā lai neslavē ukraini Ņikitu Ivasečko, kurš visās trijās kārtās sevi parādīja vairāk kā vokālistu – kā īstu mūziķi, vai trīs lieliskos soprānus, beļģieti Luīzi Foru, francūzieti Mariannu Krū, mūsu Ilzi Grēveli-Skaraini, kurām pārsteidzoši savstarpēji nav nekā līdzīga, izņemot stabilitāti (tā ir neticami vērtīga īpašība), vai Vitorio de Kampo un Tedžunu Džongu, kuri dziedāja tā, it kā jau būtu uzvarējuši un vairs nebūtu nekāds konkurss, bet būtu jau koncerts.
Daudzus gribas slavēt. Un daudzi arī tika slavēti svinīgajā noslēgumā – ideāli strādājusī Dzintaru koncertzāles direkcija, pianisti, kuri spēja četratā vairāk nekā pienācīgi akompanēt vairāk nekā simt dziedātāju, klausītāji, kuri visu nedēļu kārtīgi izslēdza mobilo tālruņu zvanu skaņu, pat laikapstākļi Jūrmalā.
Un, protams, pats Dievs gribēja, lai tiktu slavēts kontrtenors Kīmons Mura, kurš finālā savēra noti pēc nots Glika ārijā "Che farò senz’Euridice" kā saver pērles virknē, nemēģinot izskaistināt ne ar kalnu kristāliem, ne pat ar briljantiem. Viņa Orfejs, zaudējis Eiridīki, tika apbalvots ar visu, ko vien tajā vakarā spēja dot Belvederes konkurss. Izņemot skatītāju simpātiju balvu. Bet ko lai dara. Tiem, kuri redzēja un dzirdēja Vitorio de Kampo, neko paskaidrot nevajag.
Konkursa laureāti:
-
I prēmija (7000 eiro), mediju žūrijas balva (1500 eiro) un Ķelnes operas angažements – kontrtenoram Kīmonam Muram (ASV)
-
II prēmija (3500 eiro) un Vācu operas pie Reinas Diseldorfā angažements – baritonam Ņikitam Ivasečko (Ukraina)
-
III prēmija (2500 eiro) – basbaritonam Rūbenam Mbonambi (Dienvidāfrikas Republika)
-
Skatītāju simpātiju balva (2000 eiro) un Dzintaru koncertzāles angažements – basam Vitorio de Kampo (Itālija)
-
Balva "CS Rising Stars" (uzaicinājums uzstāties Karintijas vasaras mūzikas festivālā Austrijā) – mecosoprānam Maijai Gourai (Izraēla)
-
Balva "Wil Keune Prize" par 25 gadiem jaunākiem dziedātājiem (800 eiro) un Dzintaru koncertzāles angažements – soprānam Avai Dodai (Īrija)
-
Vācu operas Berlīnē angažements – basbaritonam Tedžunam Džongam (Dienvidkoreja)
-
Koventgārdena Karaliskās operas angažements (Džetes Pārkeres jauno mākslinieku programma) – tenoram Tristanam Blanšē (Šveice) un basbaritonam Mateušam Lugovskim (Polija)
-
Drēzdenes Zempera operas angažements – tenoram Albertam Memeti (Polija)
-
Erfurtes teātra angažements – tenoram Tristanam Blanšē (Šveice)
