Labrīt

Latvijas armijai - 100. Kārļa Šnēberga no Lubezers dzīvesstāsts

Labrīt

Iedzīvotāji kritizē metro principa ieviešanu Rēzeknes autobusu satiksmē

Operetes festivāla rīkotāji svētkus gaida ar bažām par žanra nākotni

Operetes festivāla rīkotāji: Operetes žanra attīstība ilgtermiņā bez valsts atbalsta nav iespējama

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Tieši pēc nedēļas,12. jūlijā, Ikšķilē skanējumu sāks 3. starptautiskais operetes festivāls. Triju dienu laikā tas piedāvās koncertu baznīcā, kinolektoriju, sarunas un sarīkojumu bērniem, bet kā allaž tā kulminācija būs galā koncerts, kurā līdzās Latvijas māksliniekiem piedalīsies viesi no Austrijas, Izraēlas un Lietuvas. Pēc galā koncerta neizpaliks arī valšu vakars Johana Štrausa mūzikas pavadībā. Festivālu ar svētku sajūtu sirdī gaida arī tā rīkotāji – Latvijas Operetes fonda pārstāvji, vienlaikus atzīstot, ka kuru katru brīdi viņu fanātiskajam entuziasmam, attīstot operetes žanru Latvijā, var pietrūkt spēka.

Šosezon iestudētā Kālmana operete „Silva” ļoti labi sevī iemieso kvalitatīvo žanra izaugsmi, ko pa septiņiem gadiem ar savu darbību paveicis Operetes fonds. To atzinīgi novērtējuši gan profesionāļi, gan ļoti daudzi skatītāji. Taču iestudējums raisījis arī karstas diskusijas, ko par labu rādītāju uzskata operetes mākslinieks Kārlis Rūtentāls.

"Man personīgi patīk tas, ka šī operete raisa ļoti pretējas emocijas cilvēkos," saka Kārlis Rūtentāls. "Ir tādi, kuriem ļoti nepatīk, kuriem ir par traku tā uzdrīkstēšanās tīri attiecībā uz scenogrāfiju un tērpiem, muzikālo varbūt mazāk, bet tieši tikpat daudz un vēl vairāk ir cilvēku, kuri piekrīt, ka šis ir kvalitatīvs lēciens operetes teātra attīstībā."

Kārlim Rūtentālam operetes žanrs ir ļoti tuvs, viņš piedalījies teju visos Operetes fonda projektos, cik vien tos varējis savienot ar maizes darbu Latvijas Radio korī.

Ar tikpat lielu entuziasmu Kārlis pievienojies arī 3. operetes festivāla rīkotāju komandai, viņš festivālā būs bērnu dienas virsvadītājs.

"Bērnu diena ir ļoti svarīga sastāvdaļa, lai audzinātu klausītāju. Izglītots klausītājs ir labs klausītjs," uzsver Kārlis Rūtentāls, stāstot, ka programma būs ļoti ineteresanta un bērniem noteikti patiks, jo bērniem būs jādarbojas pašiem. Sešās meistardarbnīcās bērnus sagrimēs un saģērbs, viņi iemācīsies dziesmu un deju, kāps uz skatuves un kopā rādīs mazu fragmentiņu no bērnu operetes "Pauks un Šmauks".

Ar bērnu dienu festivāls noslēgsies, bet sāksies tas ar atklāšanas koncertu Ikšķiles luteriskajā baznīcā, kur blakus pieredzējušiem māksliniekiem Raimondam Ozolam, Kristīnei Prauliņai un citiem uzstāsies jaunie talanti – Rūta Martinova, Elīna Avotiņa, Dainis Kalnačs un citi.

Festivāls kā allaž iekļaus arī kinolektoriju „Operetes laiks”, kas piedāvās dažādu laikmetu un stilu operešu filmas, kā arī sarīkojumu „Sarunas pie kafijas tases”, kas pievēršas gan operetes vēsturei, gan nākotnei. Bet kulminācija kā allaž būs galā koncerts, kad Ikšķiles estrādē skanēs skaistākās operešu melodijas gan Latvijā iemīļotu solistu, gan viesu no Austrijas, Izraēlas un Lietuvas sniegumā.

Karla Cellera operetes „Putnu pārdevējs” fragmenti būs viens no galā koncerta akcentiem, stāsta Operetes fonda vadītāja Agija Ozoliņa-Kozlovska, taču, protams, koncertā skanēs operetes klasika. "Viens no akcentiem būs arī šīgada jubilāra Žaka Ofenbaha slavenie darbi," papildina fonda vadītāja.

Galā koncertu - kā allaž - noslēgs valšu vakars, kurā vienas stundas garā deju tūrē Operetes orķestris un Johana Štrausa mūzika aizraus visus dejotgribētājus valša un polkas ritmos.

Trešais operetes festivāls atkal solās būt krāšņs un dzirkstošs, kā jau tas piedien operetei. Rīkotājus priecē arī arvien lielākā skatītāju atsaucība un mīlestība, tieši tāpēc

būtu ļoti žēl, ja tik augstu kvalitātes latiņu sasniedzis, šis žanrs atkal tiktu pakļauts iznīcībai. Tomēr tā var notikt, jo septiņus gadus uz entuziasma pamata strādājuši, operetes atjaunotāji nu atzīst – vairs patiešām nav spēka cīnīties.

Valstiski viņu centieni visus gadus dedzīgi atbalstīti tikai vārdos, šogad beidzot solīts arī reāls finansiāls atbalsts, kas tomēr tā arī nav piešķirts.

"Darbs ir milzīgi apjomīgs un sarežģīts. Tā būtībā ir valsts funkcija, ko mēs pildām. Tas ir vairāk nekā 120 profesionāļu darbs.

Jebkurā gadījumā šāda apjoma un ilgtermiņa darbs bez valsts atbalsta - un es apzinos, ko es saku -, ir neiespējams. Un tas, kas šobrīd jau ir izdarīts, jau ir neiespējamais," uzsver Agija Ozoliņa-Kozlovska. "Tad ir jautājums, vai mēs turpināsim?" 

Savukārt Kārlis Rūtentāls norāda, ka vienkārši operetes žanram ir nepieciešams finansējums un savas mājas. Pilnās zāles par spīti augstajām biļešu cenās, pēc Rūtentāla domām, ir apliecinājums, ka operete ir vajadzīga.

"Šobrīd mums vajag palīdzību," atzīst Rūtentāls.

Par spīti visam, 3. starptautiskais operetes festivāls būs, un būs tikpat mutuļojošs un dzirksteļojošs kā vienmēr, tas notiks nākamās nedēļas nogalē - no 12.līdz 14. jūlijam Ikšķilē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti