Valentīnas Freimanes dzīvesstāsts cieši savijies ar skaudriem 20.gadsimta Latvijas vēstures notikumiem. Viņai vienīgajai no visas ģimenes izdevies pārdzīvot postošo holokaustu, kurā gāja bojā gan vecāki, gan vīrs.
Operu iestudē režisors Viesturs Kairišs. Titullomā – Inga Kalna, Evija Martinsone vai Kristīne Gailīte.
Darbs patiešām ir tajā stadijā, kad mēs jau skatāmies uz pirmizrādi, un tas mani pašu ārkārtīgi saviļņo un dara laimīgu,” savās sajūtās pirms lielā notikuma dalās operas komponists Arturs Maskats.
Valentīnas Freimanes izcilo personību viņš vienmēr apbrīnojis, savulaik bijis čakls slaveno kinolektoriju apmeklētājs, toreiz nemaz nenojaušot viņas dzīves traģisko pagātni. Taču opera nebūs Freimanes biogrāfijas dokumentāls atstāsts - caur viņas personības prizmu tajā tiks runāts par Latvijas likteni:
Darbs ir kaut kādā mērā veltījums šai paaudzei, kura satika Otro pasaules karu tad, kad viņiem bija 17-18 gadu un kuru jaunības un labākie gadi pagāja šajā zīmē,” norāda Maskats. „Tas bija tas, kas mani visvairāk uzrunāja. Un arī Valentīnas cilvēciskais skaistums un siltums - ka viņa blakus tam visam, ko ir piedzīvojusi, spēja saglabāties kā absolūti harmoniska, mīloša, ar ļoti augstiem garīgiem ideāliem apveltīta sieviete, kas ir izdzīvojusi tik milzīgi bagātu mūžu,” piebilst Maskats.
Diriģents Modests Pitrens Maskata mūziku raksturo kā ļoti emocionālu, kurā pārsteidzoši organiski sintezētas ļoti dažādas tēmas un slāņi. „Mēs visi zinām, cik skaisti Maskats savā mūzikā runā par mīlestību, bet šajā operā mani pārsteidza daudzslāņainība,” norāda Pitrens. „Tas ir stāsts ne tikai par mīlestību un draudzību, bet arī valsti un politiku, vienlaicīgi tā ir arī himna pilsētai. Šajā mūzikā ir kādas īpašas vibrācijas, kas spēj ļoti dziļi saviļņot un aizkustināt,” saka diriģents.
Galvenās lomas tēlotāja dziedātāja Inga Kalna stāsta, ka Artūra Maskata mūziku sajūt kā ļoti personisku pieskārienu savai sirdij, lai tā atvērtos būtiskām pārdomām, atmiņām un asociācijām. „Kad mēs sākām strādāt pie šī darba, mēs sākām ar kolēģiem pārrunāt notikumus, kas skāruši mūsu ģimenes, vecvecāku paaudzes, jo šī tēma – gan sižets, gan lieliskā mūzika – liek par tādām lietām aizdomāties, atcerēties, novērtēt, dalīties. Tas mūs ļoti saliedēja, jo mūsu visu ģimeņu stāstā ir kāds brīdis, kas tieši ir saistīts ar šiem notikumiem,” atzīmē Kalna.
Režisors Viesturs Kairišs stāsta, ka visa radošā grupa pie operas iestudējuma strādā ar vislielāko azartu, jo spārno gan tēmas aktualitāte, gan ārkārtīgi spēcīgā Artura Maskata mūzika. „Priekš manis tas ir absolūti vēsturisks liela mēroga notikums. Es domāju, ka šī opera paliks mūsu zelta fondā, un ir jāsaka paldies Arturam Maskatam, kurš ir spējis tajā ielikt tik brāzmainu vēstījumu,” priecājas Kairišs.
Pirmizrāde Artura Maskata operai „Valentīna” būs skatāma 5. decembrī Nacionālajā operā. Nākamā gada maijā opera pirmizrādi piedzīvos arī Berlīnes Vācu operā.
