Panorāma

Valsts prezidenta vizīte Uzbekistānā

Panorāma

Amatpersonas tiesās prioritārā kārtībā

Verdi „Trubadūrs" LNO

Opera «Trubadūrs» - vienkāršs mīlas stāsts uz kara fona

Džuzepes Verdi opera „Trubadūrs” tiek uzvesta visā pasaulē, jo tā ir muzikāli ekspresīva gan ārijās, gan krāšņajos ansambļos. Tās sarežģītā dramaturģija pieļauj ne vienu vien interpretāciju. Latvijas Nacionālās operas (LNO) interpretācijā tas būs vienkāršs mīlas stāsts uz kara fona, liecina režisora Andreja Žagara un dramaturga Mikus Čežes izteikumi pirms iestudējuma pirmizrādes.

Režisora Andreja Žagara karjerā šis ir jau otrais „Trubadūra” iestudējums. Šo izrādi Žagars ir pietuvinājis mūsu tautas piedzīvotajiem notikumiem 1919. gada pirmajā pusē, kad brālis cīnījās pret brāli.

Režisors skaidro, ka viņam pašam ir svarīgi pietuvināt iestudējumu kādam vēsturiskajam posmam, lai padarītu dramaturģiju cilvēkiem atpazīstamāku.

Domāju, tas ir laikmetīgas režijas pamatā, ka tev interpretācijā ir kaut kā ne tikai savs ego jāapmierina, bet tev jāmēģina uzrunāt skatītājs ar mūsdienīgu valodu, jāmēģina viņš emocionāli piesaistīt tam materiālam vairāk, nevis stāstīt stāstu par viduslaikiem,” uzskata Andrejs Žagars.

Tomēr izrādes stāsts, pēc Žagara domām, nav par karu, bet gan par to, ka cilvēku attiecības, mīlestība, naids, nodevība kara laikā  – viss ir saasināts.

Šis arī ir mīlas stāsts uz kara fona,” uzsver Žagars, pieminot Pirmā pasaules kara simtgadei veltīto pasākumu ciklu, lai gan beigās iestudējumam izvēlēts cits vēstures posma fons. „Beigās nofokusējāmies uz 1919.gadu Latvijā. Interesants vēsturisks aspekts, ka mēs varam attaisnot visu personāžu izcelšanos, motivāciju un attiecību patiesumu.”

Skaidrojot 1919.gada pirmās puses izvēli, muzikologs un dramaturgs Mikus Čeže akcentē brāļu kara iespēju, kas atšķir šo laiku no iepriekšējā, kad latviešu strēlnieki cīnījās kā lielgabalu gaļa svešas varas labā.

 „Trubadūra” sarežģītajām peripetijām Mikus Čeže ierosina sekot līdzi pēc balsīm.

Stāsta struktūra ir pavisam vienkārša. Tenors un baritons, kuri mecosoprāna kaitniecības dēļ ir guvuši atšķirīgu audzināšanu, cīnās par soprāna mīlestību,” stāsta Čeže. „Operas noslēgumā soprāns noindējas, tenors tiek noslepkavots, mecosoprāns jūt nāves tuvošanos, bet baritons ir neapmierināts, ka palicis dzīvs, jo viņa nogalinātais tenors ir izrādījies bērnībā nolaupītais un ilgstoši meklētais brālis.”

LNO „Trubadūra” iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents ir Aleksandrs Viļumanis. Tā ir pirmā opera, ar kuru Viļumanis ienāca operas Baltajā namā.

„Tas bija 1966. gads. Es šeit operā strādāju par kormeistaru un pie iestudējuma es biju kā diriģenta asistents maestro Rihardam Glāzupam. Tas bija iestudējums pirmo reizi [Padomju] Savienībā, kas gāja oriģinālvalodā, itāļu valodā,” stāsta Viļumanis.  „Režisors bija Jānis Zariņš, scenogrāfs [Edgars] Vārdauns un operas kormeistars Rūdolfs Vanags. Dziedātāju sastāvs arī bija ļoti spēcīgs. Žermēna Heine-Vāgnere un Regīna Māliņa-Frinberga – Leonora. Vēlāk pienāca arī Solveiga Raja. Manriko bija Jānis Zābers, Miķelis Fišers un Kārlis Zariņš. Azučena bija Austra Tauriņa, Laima Andersone, bet pēc tam Anna Šņukute. Un grāfi Lunas bija divi – Pēteris Grāvelis un Maigurs Andermanis. Šī izrāde sākumā bija kā liels eksperiments, jo itāļu valodu tā īsti neviens nepārvaldīja, bet mums bija konsultanti un liels entuziasms, un izrāde pēc tam ļoti ilgi noturējās repertuārā, kā arī viesojās pasaulslaveni solisti šajā izrādē. Toreiz bija ļoti slaveni bulgāru, rumāņu dziedātāji. Amerikāņi arī bija.”

Viļumanim pašam ar šo izrādi saistās interesants piedzīvojums. Kad viņš bijis vēl trešā kursa students, nācies aizvietot saslimušo maestro pie diriģenta pults. Viļumanis pārbaudījumu esot izturējis un pēc tam nodiriģējis apmēram 100 „Trubadūra” izrādes.

Tāpat kā savulaik maestro Viļumanim arī jaunajam diriģentam Jānim Liepiņam debija operā ir „Trubadūrs”.

„Līdzības turpinās,” norāda Jānis Liepiņš, jo šobrīd arī viņš ir trešā kursa students. „Man ir tiešām ļoti aizraujoši vērot šo procesu, jo esmu no malas šajā iestudējumā. Tā ir pilnīgi jauna pasaule man. Agrāk esmu pieredzējis sadarbību gan ar koriem, gan simfoniskajiem orķestriem, bet nekad tas nav bijis tādā formā kā šobrīd operā, kur es redzu, ka ir tik daudz cilvēku iesaistīti iestudējuma tapšanā un viss strādā kā labi ieeļļots mehānisms.”

Uzvedumu veido latviešu mākslinieku komanda - režisors Andrejs Žagars, muzikālais vadītājs un diriģents Aleksandrs Viļumanis, diriģents Jānis Liepiņš, scenogrāfs Reinis Dzudzilo, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, dramaturgs Mikus Čeže un citi.

 Izrādē dziedās Latvijas Nacionālās operas solisti Julianna Bavarska, Jānis Apeinis, Andžella Goba, kā arī viessolisti Oļesja Petrova, Anna Ņečajeva, Igors Golovatenko un Murats Karahans.

Kā vēstīts, operas "Trubadūrs" pirmizrāde notiks 30.maijā, pārējās izrādes - 31.maijā, Rīgas Operas festivāla laikā 7. un 14.jūnijā, kā arī 30.augustā un 25.septembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti