Bendžamina Britena bērnu operas "Spēlēsim operu „Mazais skursteņslauķis!"" jauniestudējums Latvijas Nacionālajā operā top, atzīmējot ievērojamā britu komponista 100. jubileju. Iestudējums, ko LNO veido sadarbībā ar Rīgas Doma kora skolu, skatītājiem sniegs iespēju ne tikai dzīvot līdzi aizraujošajam stāstam, bet arī pašiem iesaistīties notikumos gan izrādes laikā, gan starpbrīdī.
Britens ir pirmais britu mūziķis, kuram Anglijas karaliene piešķīrusi lorda titulu. Komponists izsenis bija lolojis ieceri atklāt mūzikas burvju varu mazajiem klausītājiem, līdz 1949. gadā viņš radīja Mazo skursteņslauķi – brīnišķīgu draugu, kas bērniem palīdz spert pirmos soļus opermākslas pasaulē.
„Mazais skursteņslauķis” ir Britena visbiežāk iestudētais darbs. Arī Latvijā „Mazais skursteņslauķis” iestudēts vairākkārt: plašu popularitāti piedzīvoja 1981. gada iestudējums LNO Aleksandra Viļumaņa vadībā, 2004. gadā opera tika iestudēta Siguldas Opermūzikas svētkos, bet pagājušajā sezonā to piedāvāja „Latvijas Koncerti” diriģenta Andra Veismaņa koncertiestudējumā. Tomēr paaudzes mainās, un mazais skursteņslauķis atkal čakli spodrinās skursteņus Latvijas Nacionālajā operā.
Iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents Andris Veismanis Latvijas Televīzijai pastāstīja, ka izrādes veidotāji saskārušies ar grūtībām, kā apvienot paša Britena ieceri ar to, "lai tas būtu izglītojošs projekts bērniem, lai tas būtu paceļams un lai attīstītu un piesaistītu publiku operai un akadēmiskās mūzikas žanram".
"Ar ko bērni atšķiras no pieaugušā? Ir notikusi nelaime un kāds bērns, viņi jau nezin, ka bērns, ir iesprūdis skurstenī. No domāt līdz darīt nav pat minūte. Viens ir nokļuvis nelaimē, viņi metas palīgā. Viņi ilgi nedomā," izrādes pamatdomu raksturo LNO soliste Evita Zālīte. "Atšķirībā no mums. Ja kāds pieaugušais ir nokļuvis nelaimē, tai "skerstenī", vai vesela nācija ir nokļuvusi "skurstenī", kā reaģē pārējā pasaule?"
"Visi gabaliņi patiesībā ir ļoti ļoti lipīgi. Tas ir ģeniāli uzrakstīts," savā sajūsmā dalījās operas solists Armands Siliņš. "Es noeju no skatuves un dzirdu, ka bērni atkārto tieši mūsu motīvus. Principā, ar to gabalu, ar kuru beidz mēģinājumu, ar to vēlāk visi staigā visu dienu." Savukārt Rīgas Doma kora skolas audzēknis Jēkabs Kalniņš uz jautājumu, vai no izrādes viņš kaut ko iemācījies par skursteņu tīrīšanu, atzina, ka izrāde "neko tur īsti nemāca".
"Tikai mani ieliek skurstenī un viss, vairs neko," konstatēja Domkora skolas audzēknis, stāstot sava varoņa gaitas. "Un pēc tam bērni mani izvelk ārā, notīra un tad viņi mani ieliek lādē. Es kļūstu brīvs... Aizbraucu it kā ar draudzeni atpakaļ uz Vudbridžu. Tur man iedod darbu. Es strādāju par dārznieku un savas draudzenes mammai uz katru viņas dzimšanas dienu nesu aprikozes."
