Šnē no visas sirds cer, ka jaunā sezona būs interesanta: "Tajā virknējas ļoti dažādas lietas, ko neesam darījuši nekad agrāk. Tādi patīkami izaicinājumi, pirmkārt, jau pašiem sev, un zināmi "sānsoļi" arī mūsu auditorijai nenāks par sliktu.”
Bēthovens un mūziķis-domātājs
Jau pats sezonas atklāšanas koncerts būs īpašs: "Katru gadu cenšamies, lai mūsu pirmais uznāciens būtu sevišķs," saka Normunds Šnē.
Par šī koncerta solistu, pianistu Jevgeņiju Sudbinu, Šnē saka tā: "Viņš nav tikai melnbalto taustiņu pavēlnieks.
Sudbins ir mūziķis-domātājs, kuram nav svarīgi uz skatuves kāpt katru nedēļu, bet publikas priekšā stāties ar pārliecību un jaunu vēstījumu arī par jau zināmām lietām.
Šoreiz tas būs Bēthovena Piektais klavierkoncerts – radīšanas prieka pārpilns, man pašam – viens no iedvesmojošākajiem skaņdarbiem. It kā zināma mūzika, bet mums ir ļoti svarīgi, lai šis brīdis būtu neatkārtojums, atvērtu kādu jaunu krāsu, niansi, tāpēc tas nav tik vienkārši.
Jo gadi iet un vecāki kļūstam, jo svarīgāk, lai klasikas atskaņojumi būtu pilnvērtīgāki.
Mazliet egoisma tur vajag, lai būtu iemesls atvērt partitūru un paskatīties ar svaigu skatienu.”
Vēl programmā skanēs Magnusa Lindberga "Joy" jeb "Prieks" – viņa klasika, nepārprotams šedevrs ar briljantu instrumentāciju un vienreizēju svaigumu. Trešais opuss būs Jāņa Ivanova "Sinfonietta" – darbs, kas pagājušajā sezonā pašam Šnē sagādājis īstu pārsteigumu. "Man tas bija atklājums! Zināju, ka šāds opuss Ivanovam ir, bet nebiju tam pieskāries. Šī mūzika nav domāta stāvēšanai plauktā – pārsteidzoši, cik vitāli šis darbs uzrakstīts, no sirds, ar aizrautību.”
Sānsoļi
Sezonas laikā "Sinfonietta Rīga" gaida tikšanās ar daudziem lieliskiem skaņdarbiem un interpretiem. "Tūlīt sekos Tomasa Cētmaira ierašanās, kas ir ilgi gaidīta, un beidzot tā oktobrī notiks. Tad Rīgā ieradīsies mums mazāk pazīstams angļu diriģents Džonatans Bermans, vienmēr kolosāla tikšanās mums ir ar Ingu Kalnu – šoreiz vesela programma ar Mocarta ārijām un jaunības simfonijām. Labvēlīgie vēji mūs aiznesīs arī uz Zviedriju, kur spēlēsim Latvijas simtgadei veltītus koncertus,” stāsta Normunds Šnē.
"Sānsoli no orķestra ikdienas iezīmēs Vecgada koncerts Dzintaros, kur varam atļauties pa kādam Štrausa valsim.”
Nākamgad pie orķestra viesos būs igauņu maestro Olari Eltss, tāpat "Sinfonietta Rīga" piedalīsies festivālā "Saxophonia".
Ļoti īpašs būs sezonas noslēguma koncerts, kurā skanēs divi lieli Brāmsa darbi – Otrais klavierkoncerts un Otrā simfonija, un solists būs pats Nelsons Gērners. "Mums bija svarīgi atrast pianistu, kurš būtu ar mieru spēlēt kopā ar mazāku sastāvu – tā, kā Brāmss savulaik rakstījis nelielajam "Gewandhaus" orķestrim. Šādā kamerinterpretācijā atklājas sevišķas krāsas, jauni raksturi, vispārējā noskaņa ir savādāka. Viņš ir no tiem mūziķiem, kuri tik vienkārši tā vis nebrauc, kur vien viņus aicina – gan jau ievācis informāciju, kas esam un ko no mums var sagaidīt.”
Ja vēl par braucieniem, tad oktobra sākumā orķestris piedalīsies jaunās mūzikas festivālā Budapeštā, bet pirms valsts svētkiem – Tallinā. "Un tad jau arī pietiks, jo mums vēl daudz kas darāms Latvijā – spēlējam ne tikai Rīgā, bet arī Dzintaros, kas ir piemērota zāle, arī "Gorā" un "Lielajā dzintarā"."
Skeptisks pret ierakstiem
Zinot, ka pats Normunds Šnē ir brīnišķīgs skaņu ierakstu producents un maijā klajā nācis "Sinfonietta Rīga" albums, loģisks ir jautājums, kāds ir viņa skats uz kompaktdiska formātu 21. gadsimtā?
"Esmu diezgan skeptisks pret ierakstiem," saka Šnē.
"Tas, protams, ir mans subjektīvais viedoklis, bet ieskaņojums fiksē mirkli – paiet burtiski nedēļa, dažas dienas, un mēs maināmies. Ļoti maināmies. Laika ritējums neatkarīgi no mūsu apziņas un piedalīšanās šajā procesā mūs maina.
Ir, protams, jauki, ja no mūsu kosmosā izskanošās mākslas kaut kas tiek saglabāts, bet… Es neklausos savus ierakstus un neanalizēju – man ir skaidrs, kas tur ir un ko varētu vēlēties vēl.
Protams, ieraksti orķestrim paver jaunus apvāršņus, un par mūsu spēlēto mūziku priecājas ļaudis attālos zemeslodes nostūros, kur pat nenojaušam. Taču beidzamajos gados man vairāk patīk būt uz skatuves, nevis zem mikrofona palielināmās lupas."
Pieredze un klausītāji
Šnē prāto, ka mūziķu pieredze krājas ar katru koncertu, ar katru brīdi, kuru uz skatuves visi pavada kopā. "Milzīgais mūzikas daudzums veido viņu intelektu, arī iekšējā bagāža ir ļoti nozīmīga. Ir tik daudz lietu, par kurām vairs nerunājam. Katra uzdrīkstēšanās ir nākamais solis jaunu apvāršņu meklēšanā. Tas vienmēr ir process, kas uz agrāk darīto liek paskatīties ar zināmu skepsi. No otras puses – nav jau ko sev pārmest, nevaram apiet posmu savā attīstībā. Ir jāiziet daudzi līkloči, lai nonāktu uz ceļa.
Jo vairāk kļūdāmies, jo vairāk arī no savām kļūdām mācāmies.
Uzvaras brīži ātri aizmirstas, tie nebūt nav prātā paliekošākie, bet gan tie, kas mudina padomāt dziļāk.”
Normunds Šnē neslēpj prieku par saviem klausītājiem, kuri gadu gaitā kļuvuši uzticīgi "Sinfonietta Rīga" piedāvājumam. "Mums laimējies, ka mums ir lieliski klausītāji – tā ir absolūtā privilēģija, ko neesmu sastapis nekur citviet pasaulē.
Tā ir mūsu atbildība – lai mūzika, kas skan no skatuves, ir vērtīga. Publikai šajā gadījumā jāpaļaujas uz mūsu zināšanām, erudīciju, piedāvājumu.
To neizjūtu kā slogu, bet pamudinājumu interesēties par notiekošo un klausīties jaunumus. Daudz kas sagādā vilšanos, bet atrodas arī lieliskas lietas.”
Galvenā prioritāte – ģimene
Bet kam gan jābūt programmā, lai arī pats Šnē steigtos uz koncertu? "Ar mani ir sarežģīti... Līdz ar to, ka mana mūzikas dzīve ir intensīva – ir darbs ar orķestri, ierakstu producēšana, informācijas vākšana, – esmu slikts koncertu gājējs.
Ja iegadās brīvs vakars, vairāk gribu to pavadīt mājās kopā ar bērniem. Tas ir prieks, ko nekas cits nevar aizvietot.
Nē, nē, neesmu kļuvis nekāds mājas kaķis, bet ģimene ir ļoti svarīga. Tā nedrīkst būt otrajā plānā.”
