Nopietnie jokotāji. Saruna ar latviešu grupu «The Bad Tones»

Jūlija sākumā ar savu albumu “Is it Good Enough?” klajā nāca pašmāju grupa “The Bad Tones”, kura savā darbības gaitā klausītājiem ir sagādājusi gan muzikālus priekus, gan negaidītus konceptuālus pavērsienus.

Grupu “The Bad Tones” veido Edvards Broders, Rūdolfs Ozols, Kalvis Sležis un Alberts Levics, un teorētiski albums “Is it Good Enough?” ir viņu pirmais pilnmetrāžas ieraksts, taču praktiski tā gluži nav patiesība. Iepriekš grupa darbojās ar nosaukumu “The Pink Elephant”, bet vēlāk to mainīja, jo “Rozā zilonis” ir pārāk bieži izmantots simbols. Ieguvuši jaunu grupas nosaukumu, viņi iedzīvināja arī jaunu, daudz strukturētāku pieeju mūzikai.

Kolektīva pastāvēšanas vēsturi raiti izklāsta Alberts Levics: “No manas puses viss ir ļoti secīgi: pirmais ir "The Pink Elephant" albums ar nosaukumu "Mellowing". Tad mēs aizejam andergroundā un nākamo albumu pavisam burtiski ierakstām skolas pagrabā. Grupa maina nosaukumu un izdod EP “Bad Tunes”, kuram tagad gribētu dot nosaukumu "Transition" (pāreja) – jo tas, manuprāt, ir kaut kas starp "The Pink Elephant" un "Bad Tones". Bet albums "Is it Good enough?" muzikāli ir tas, kas mēs šobrīd esam.”

Mirkļa fiksēšana

Albuma nosaukumu “Is It Good Enough?” (vai ir pietiekami labs) var uztvert gan kā retorisku jautājumu, gan par uzaicinājums atvērtai diskusijai par to, kas ir labs. Grupa par šo jautājumu diskutējusi albuma tapšanas gaitā, nebaidoties ārējas kritikas, gluži pretēji, paši sev jautājot – kurā brīdī darbu var uzskatīt par gatavu, un meklējot savu veidu, kā radīt pašpietiekamu mākslas darbu. Mūzika pati atrod savu auditoriju – uzskata “The Bad Tones”, kas savā muzikālajā stilistikā tiek pieskaitīti pie psihodēliskā roka.

“Mūzika vairāk ieskicē konkrētu laiku mūziķa dzīvē. Tas apzīmējums "psihedēliskais roks" nāk no mūsu pagātnes un ļauj cilvēkiem mūs atpazīt. Mēs paši nedomājam, vai mūsu radītā mūzika ir psihedēliskais roks, vai nav. Mums ir arī ļoti daudz popdziesmu,” pauž Edvards Broders.

Kompozīcijas viņi raksta, ļaujoties radīšanas plūdumam un izspēlējot konkrētajā mirklī aktuālo. Albuma tapšanas laikā trīs no “The Bad Tones” studēja mūziku Nīderlandē, ar "Skype" starpniecību uzturot attāluma attiecības ar bundzinieku Kalvi. Muzikāli šim albumam “vēderā” ir džeza, hiphopa, dziesminieku un popmūzikas ietekmes, kas “The Bad Tones”  ietekmējušas vairāk no mūzikas producēšanas pieejas.

“Manuprāt, albums ir jāizdod viena iemesla dēļ - lai tu nofiksētu savu laiku dzīvē līdzīgi, kā laiku iekapsulē fotogrāfijas albumā, kas vēlāk atgādina par labām atmiņām. It īpaši, ja šīs atmiņas ir sirsnīgas un patiesas," uzskata Edvards.

Albuma “Is It Good Enough?” izdošanas nedēļā grupa rīkoja noklausīšanās sesijas Kaņepes Kultūras centrā esošajā kinoteātrī. Šīs noklausīšanās sesijas tika rīkotas, lai dotu klausītājiem iespēju izdzīvot albuma pilno emociju spektru, nevis par albumu spriest pēc vienas dziesmas noklausīšanās.

“Klausīties “Spotify” pleilistes, kurā ir pa vienam māksliniekam, ir līdzīgi, kā lasīt vairākas grāmatas pa teikumiem vai rindkopām," nopietni un puspajokam saka Rūdolfs.

“To sauc par atziņu izlasēm! Varbūt nākotnē vajag labākās vietas no dziesmām apkopot vienā dziesmu labāko vietu izlasē,” viņu papildina Edvards.

Lejā pa truša alu

Pēc īsas video intervijas kinoteātra telpas satumsa un klausītājiem bija iespēja ļauties niansētai mūzikas baudīšanai. Klausīties “The Bad Tones” albumu tumšā telpā ir līdzīgi, kā Alisei doties truša alā – vienā brīdī domas aizpeld citā dimensijā vai arī tu vienkārši attopies brīnumainu sapņu pasaulē. Mūziķi ar šādu rezultātu ir apmierināti – ar albumu vēlējušies radīt atmosfēru, kurā katrs cilvēks var atklāt kaut ko tikai sev aktuālu.

Lai gan ar intuitīvu plūdumu, tomēr “The Bad Tones” izstrādā albumu līdz niansēm. Starp visām dziesmām ir atmosfēriskas pārejas, viss ir pārdomāts un savā vietā – līdz pat smalkākajai detaļai.

Mūziķi atklāj, ka, piemēram, starp albuma dziesmām ir dzirdamas agrā rītā un vēlā vakarā dziedošu putnu dziesmas. Viņi prāto, ka būtu interesanti, ja albumu klausītos kāds ornitologs - vai viņš pamanītu šos sīko niansi?

 

Arī albuma vāks ir daļa no kopējās koncepcijas – titulbildē ir fragments no tulpju dārza, kas atbilst albuma pirmajai dziesmai “ū-ū-ū”, savukārt albuma aizmugurē ir mūziķu foto lifta kabīnē, šādi sasaucoties ar albuma noslēguma kompozīciju “Elevator Music”. Jūtu, ka mūziķi “kož sev mēlē”, lai neatklātu vēl dažādas slēptās detaļas jeb “Lieldienu olas” un klausītājiem būtu iespēja vairāk pārsteigumu.

Joki palīdz radošumam

“The Bad Tones” patīk jokot – radīt negaidītu pavērsienu gan mūsu sarunā, gan, protams, savā mūzikā. Viņiem ir kovergrupa ar nosaukumu “SugarSugar”, kā arī 10 minūšu laikā sacerēta šlāgerdziesma un paātrināts albums ar dziesmām atpakaļgaitā.

“Mēs jau kādu laiku runājām, ka varētu ierakstīt kādu šlāgerdziesmu, lai tikai pierādītu sev, cik tas ir vienkārši. Tā mēs 10 minūšu laikā, spēlējot akustisko ģitāru, sarakstījām dziesmu. Pagāja stunda, kamēr to patiešām labi ierakstījām. Edvardam vajadzēja pusstundu, lai dziesmu samiksētu, un tā bija gatava radio ēteram! Grupa "Ugunskurs" no Zirņiem ar dziesmu "Saulrietā". Man liekas, ka situācijās, kad tev ir radošuma blokāde, ir svarīgi pajokot. Mums ar "Pink Elephant" bija daudzas joku dziesmas - tā pati "Hot Headed Woman" sākumā bija smieklīgs joks.

Tas ir labs veids, kā atiet no tā nopietnā un nedaudz atsvaidzināties. Šajā albumā ir divas joku dziesmas - "Elevator music" un "Coffee"," atklāj Rūdolfs Ozols.

Tāpat izrādās, ka albums “Is it Good Enough?” teorētiski ir izdots pirms trim mēnešiem, lai gan praktiski tomēr ir noklausāms tikai šajā jūlijā.

“Pirmajā aprīlī mēs izdevām albumu ar nosaukumu "Deu Hongi Togios", kas ir anagramma "Is it Good Enough?". Tas ir šis albums, tikai ļoti paātrinātā tempā. Dažas dziesmas ir reversā. Albums ir atrodams ekskluzīvi tikai ''Youtube''. Šāda ideja tapa, kad mēs ar Edvardu klausījāmies albumu paātrinājumā. Tas bija ļoti smieklīgi, jo īpaši zinot, kā tas viss skan oriģinālā. Nolēmām, ka 1. aprīlī oficiāli izdosim albumu un esam pievērsušies jaunam mūzikas virzienam - "La musique intemporelle" jeb “timeless music” (mūzika bez laika, mūzika bez takts vai mūzika pāri laikam), kas ir joks par “time stretch” (efekts, ar kuru var paātrināt/palēnināt mūziku, video). Un bija cilvēki, kas noticēja, ka šis albums patiešām atspoguļo mūsu jauno muzikālo virzienu,” stāsta Alberts.

 

Mūziķi ar šī  1. aprīļa joka izdošanos ir visnotaļ apmierināti, bet kā gan “The Bad Tones” skan patiesībā? Albuma “Is it Good Enough?” oficiālais prezentācijas koncerts notiks pirmdienā, 12. augustā, Torņkalna privātajā vidusskolā Rīgā. Pirms tam “The Bad Tones” uzstāsies arī Liepājā, Valmierā un Salacgrīvā – “Positivus” festivālā.

 

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti